Viņš sacījis, ka Norvēģijas traģiskais gadījums apliecināja, ka absolūtu sabiedrības drošību nav iespējams garantēt, jo pilnībā nevar izslēgt atsevišķu indivīdu spontānas vai iepriekš plānotas prettiesiskas aktivitātes. Tomēr jādara viss iespējamais risku minimizēšanai, lai psihiski nelīdzsvarotas personas tiktu laikus identificētas un viņu potenciālā rīcība novērsta.
"Jāatzīmē, ka šādus vientuļniekus ir grūti identificēt, jo viņi ir pietiekam gudri un pašorganizēti, savu rīcību slēpj, visu dara klusībā, bez lieciniekiem, cenšoties neatstāt pēdas," saka DP priekšnieks, uzsverot, ka Norvēģijas gadījums var pamudināt psihiski nelīdzsvarotas personas citviet, arī Latvijā.
Reiniks intervijā stāsta, ka DP veic pastiprinātu sabiedrības radikalizāciju veicinošo procesu izpēti, kā arī organizē operatīvos un preventīvos pasākumus, lai identificētu un apsteidzoši reaģētu uz šiem riskiem.
DP savas kompetences robežās pievērš uzmanību kreisi un labēji orientētām radikālām un ekstrēmistiskām organizācijām un neformālām grupām, kas ar savu darbību varētu radīt spriedzi sabiedrībā.
Ņemot vērā to, ka arī skinhedu subkultūras aktīvistu uzskatos un paustajās idejās ir saskatāmas radikālisma un ekstrēmisma pazīmes, pastiprināta DP uzmanība tiek pievērsta skinhedu aktivitātēm, saka DB priekšnieks.
Gan kreisās, gan labējās radikālās un ekstrēmistiski orientētās organizācijas 2010. gadā koncentrējās uz tradicionālajiem datumiem - 16.martā, 9.maijā un citiem -, kas Latvijas sabiedrībā izraisa pretrunīgu reakciju, kā arī uz iesaisti politiskajā procesā Saeimas vēlēšanu kontekstā, mēģinot paplašināt atbalstītāju loku, orientējoties uz maznodrošinātām sabiedrības grupām, tā Reiniks.
Viņš vienlaikus atzīmē, ka šīm organizācijām un to aktivitātēm nav plaša sabiedrības atbalsta. "Spēcīgu un izglītotu līderu, finansējuma trūkums, kā arī vāja ideoloģiskā un organizatoriskā bāze ir galvenie cēloņi, kas traucē tām izvērst savas aktivitātes. Šos trūkumus tās mēģina kompensēt ar provokatīvu publisku akciju organizēšanu, lai pievērstu plašsaziņas līdzekļu un sabiedrības uzmanību, nodrošinot sev zināmu reklāmu," tā Reiniks.
DP prognozē, ka līdzīgas tendences šo organizāciju darbībā būs novērojamas arī 2011.gadā īpaši saistībā ar gaidāmajām Saeimas ārkārtas vēlēšanām, kad atkal būs vērojami šo organizāciju centieni tieši vai pastarpināti iesaistīties vai ietekmēt politisko procesu. "Kopumā jānorāda, ka Drošības policija savas kompetences ietvaros spēj novērst šo organizāciju potenciāli radīto apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai un drošībai," tā Reiniks.
Jau vēstīts, ka Norvēģijā piektdien notika sprādziens galvaspilsētas Oslo valdības ēku rajonā, bet vēlāk vīrietis policista formā atklājis uguni valdošās Darba partijas jauniešu vasaras nometnē Utejas salā, nogalinot un ievainojot desmitiem cilvēku.
Saskaņā ar jaunākajiem datiem, terora aktos gājuši bojā 76 cilvēki, bet desmitiem ievainoti.
Vīrietis, kurš šāva jauniešu nometnē, ir aizturēts. Tas ir 32 gadus vecs Norvēģijas pilsonis Anderss Bērings-Breivīks, kuram ir sakari ar galēji labējiem grupējumiem. Nopratināšanās Bērings - Breivīks atzina savu vainu abos noziegumos un norādīja, ka darbojies viens, bez līdzzinātājiem.
Svētdien policija īpašā operācijā aizturēja vēl sešus cilvēkus aizdomās par līdzdalību terora aktos. Pēc neilga laika viņus tomēr atbrīvoja.
Pirmdien Oslo notika pirmās noklausīšanās Bēringa – Breivīka lietā. Tiesa nolēma pagarināt viņa apcietinājuma termiņu līdz astoņām nedēļām. Viņam arī liegtas tikšanās ar tuviniekiem un sarakste. Četras nedēļas apsūdzētajam būs jāpavada pilnīgā izolācijā, nolēma tiesa.
Norvēģijas premjers Jenss Stoltenbergs notikušo nodevēja par murgu un nacionālo traģēdiju.