Drošības policija (DP) neizslēdz iespēju, ka organizācijai "Dzimtā valoda" pietuvinātas personas ierosinās vēl kādu parakstu vākšanu, lai organizētu referendumu, piemēram, par vēlēšanu sistēmas maiņu.
"Mēs pieļaujam, ka nākotnē varētu būt vēl kāda parakstu vākšana par vēlēšanu sistēmas maiņu Latvijā," aģentūrai BNS pēc Nacionālās drošības padomes (NDP) sēdes sacīja DP priekšnieks Jānis Reiniks.
Šo parakstu vākšanu varētu organizēt ar Vladimira Lindermana dibināto biedrību "Dzimtā valoda" saistītas personas, norādīja Reiniks.
Aģentūra BNS jau ziņoja, ka biedrības "Dzimtā valoda" vadītāji Lindermans un Jevgēnijs Osipovs pagājušajā gadā ierosināja referendumu par Satversmes grozījumiem, kas paredzēja krievu valodai piešķirt otras valsts valodas statusu. Drošības policija savā pērnā gada pārskatā norādījusi, ka abus izmanto atsevišķas sabiedriskās un politiskās organizācijas un viņi ir politiskie ekstrēmisti.
Iespēja organizēt parakstu vākšanu par vēlēšanu sistēmas maiņu, pēc Reinika domām, ir pārspīlēta demokrātija. Šo problēmu vajadzētu risināt likumdevējam, proti, būtu jāsamazina iespējas ierosināt rīkot nevajadzīgus referendumus, paskaidroja Reiniks.
Reiniks plašāku informāciju nekomentēja.
NDK loceklis un aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Vienotība) aģentūrai BNS teica, ka uzdevums, kas parādījās krievu valodas referenduma laikā, lai grautu Latvijas pamatus, tiks turpināts.
"Tas uzstādījums, kas parādījās pirmā referenduma laikā par to, ka atsevišķas sabiedrības vēlme pēc tiešās demokrātijas tiks izmantota, lai grautu Latvijas pamatus, tiks turpināts. Tāpat tiks turpināts cilāt jautājumu par atsevišķu Latvijas reģionu lielākām pilnvarām, kurās es saskatu separātisma tendences. Šī informācija ir redzama plašsaziņas līdzekļos. Tas pats Lindermans, ja nemaldos, ir teicis, ka viņš lielāku uzmanību pievērsīs Latgalei, un pēdējās aktivitātes, kas notiek vairāk vai mazāk Latgales virzienā, liecina par to," pastāstīja Pabriks.
Vai referendumu tēma skarta arī NDP sēdē, Reiniks un Pabriks neatklāja.
Jau ziņots, ka Centrālajā vēlēšanu komisijā otrdien iesniegti vēlētāju parakstīti grozījumi Pilsonības likumā. Iesniedzēji pavēstījuši, ka likumprojektu, kas paredz pilsonības automātisku piešķiršanu nepilsoņiem, parakstījuši 12 779 balsstiesīgie. Parakstus gadu par tiem vāca kustība "Par vienlīdzīgām tiesībām", kas ir saistīta ar Saeimā nepārstāvēto partiju "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
