'Draugi, būs labi' – Kariņš parlamentā iezīmē Latvijas nākotnes politiku

Kariņa uzrunu caurvija Krievijas īstenotais karš pret Ukrainu, kas, pēc premjera teiktā, ir saliedējis ne tikai Rietumu valstis, bet arī Latvijas iedzīvotājus un politiķus. Uzrunā premjers uzsvēra, ka "demokrātija ir spēcīgākais pārvaldes modelis, kāds pasaulē ir bijis un būs", tāpēc "mums kā demokrātiem nav jākautrējas būt stipriem".

"Mums ir pienākums būt stipriem un aizstāvēt sevi, lai diktatori un autokrāti nevar mums atņemt brīvību. Ar to ir jācīnās, ir jāiegulda nauda. Mēs to darām un darīsim. Un mēs turēsimies kopā ar citiem līdzīgi domājošiem. Visā demokrātiskajā pasaulē tas šobrīd notiek un mēs to turpināsim," pauda Ministru prezidents.

Kariņš informēja, ka Rietumu valstis ir noteikušas sankcijas Krievijai, kas ekonomiski ietekmēs arī Latviju. "Sankcijas maksās mums arī naudu. Bet ukraiņiem šis karš maksā asinis, cilvēku dzīvības un valsts infrastruktūru – ēkas, slimnīcas, kas tagad tiek sabumbotas. Viss, kas tiek iznīcināts, ir cena, ko ukraiņi maksā. Arī mēs maksāsim. Un tā cena ir naudā. Bet naudai ir viena laba īpašība, ka mēs to varēsim atpelnīt," pauda premjers.

Viņš arī skāra jautājumu par pieaugošajām energoresursu cenām, sevišķi degvielas. Kariņš atzina, ka daudzu, tostarp deputātu ieskatā ir jākompensē pieaugošās degvielas cenas. "Es gribu pateikt pavisam skaidri – ne mūsu valdība, ne citas valsts valdība nespēs un nespēj kompensēt pret Krieviju noteikto sankciju ietekmi. Nav tādas naudas, kas to spēj kompensēt," klāstīja Kariņš.

Tajā pašā laikā premjers informēja, ka pēc maija valdība plāno nodrošināt mērķētu atbalstu mazāk aizsargātajai sabiedrības daļai, turklāt atbalsts netiks piesaistīts konkrētiem energoresursiem, piemēram, elektrībai vai degvielai, jo šo resursu cenas nemitīgi svārstās. No Kariņa teiktā izrietēja, ka viena no atbalsta grupām būs daudzbērnu ģimenes

"Var prognozēt, ka vispārējās inflācijas rezultātā daļa sabiedrības būs grūtākā situācijā un mums šiem cilvēkiem ir jāpalīdz. Jo cita daļa sabiedrības, piemēram, kas strādā eksportējošos uzņēmumos, tur viss iet uz augšu, algas iet uz augšu, tur nav šīs grūtības. Es izprotu, ka daudzi izjūt degvielas cenu sadārdzinājumu, bet, iespējams, ne visi tie, kas izjūt šo sadārdzinājumu, ir mērķauditorija. Mazturīgākie cilvēki ikdienā nebrauc ar savu automašīnu, viņam tādas nav. Šie cilvēki tiešā veidā nemaksā par degvielu, bet gan netiešā veidā – ar dārgākām pārtikas," skaidroja Kariņš.

Uzrunā Saeimā premjers arī skāra enerģētikas jautājumu, norādot, ka patlaban 40% Latvijā patērētās enerģijas ir saražota no atjaunojamajiem energoresursiem, 36% veido gāze, bet 27% –naftas produkti. Kariņš piebilda, ka gāzi un naftu Latvija importē no Krievijas. "Šie ir videi ļoti nedraudzīgi resursi un ģeopolitiski faktiski neiespējami," sacīja premjers.

Iezīmējot alternatīvas Krievijas energoresursiem, Kariņš norādīja uz biodegvielas piejaukumu degvielai, tāpat nākotnē jāveicina elektroauto pieejamība. Viņš atzina, ka patlaban spēkā esošas valsts atbalsts elektroauto iegādei būtībā ir subsīdija "diezgan turīgiem cilvēkiem", jo lētākais elektroauto patlaban masā ap 25 000 eiro, turklāt nav daudz tādu iedzīvotāji, kuri var atļauties šādu pirkumu. Kariņš arī norādīja, ka pēc desmit vai vairāk gadiem alternatīva varētu būt arī ūdeņraža izmantošana transportā.

Vērtējot alternatīvas naftas piegādes iespējas, Ministru prezidents secināja, ka šādas iegādes ir jāplāno, tomēr tas būs paveicams vidējā termiņā. Savukārt alternatīva Krievijas gāzei ir vietējo resursu izmantošana un tehnoloģiju nomaiņa. Premjers arī atzina, ka vidējā termiņā Latvija varētu atteikties no Krievijas gāzes, ja Baltijas valstīs tiktu attīstīts vēl viens sašķidrinātās dabasgāzes termināli. Patlaban tāds ir Klaipēdā.

"Ja gribam vidējā termiņā turpināt strādāt ar gāzi, tad Baltijas reģionā ir vajadzīgs otrs sašķidrinātas gāzes terminālis. Patlaban ir dažādi projekti – gan Latvijā, gan Igaunijā, kur tādu varētu būvēt. Bet ir jāskatās ar vēsu prātu, lai saprastu, kas mūsu patērētājiem būtu izdevīgāk," teica Kariņš.

Vēl viena iespēja jauniem energoresursu avotiem ir kodolenerģija. "Šī iespēja ir nopietni jāapsver, jo ir iespējamas tā saucamās mazgabarīta kodolstacijas," pauda premjers.

Uzrunā deputātiem Kariņš norādīja uz vēl vienu jomu, kas jāstiprina, proti, informatīvā telpa. Viņš stāstīja, ka karš pierādījis informācijas nozīmi. "Informācija nenogalina cilvēkus, bet bojā cilvēku prātus. Mēs zinām, ka mūsu valstī ilgstoši daudzi cilvēki ir dzīvojuši informatīvā laukā, kas tuvinās tam informatīvajam laukam, kas ir Krievijā, bet nav Latvijā vai jebkur citur Eiropā. Tie ir gadu desmitiem proponēti Kremļa meli, kas nepastarpināti ir ienākuši mūsu sabiedrībā un iesējuši ideju vēzi. Un šis vēzis ir jāizravē, jāizgriež laukā," uzsvēra Ministru prezidents.

Viņš atzinīgi novērtēja Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pieņemtos lēmumus slēgt Kremlim lojālus televīzijas kanālus un vietnes, to vietā piedāvājot objektīvas ziņas krievu valodā, ko sniedz tādi mediji kā "Deutsche Welle", BBC un "CurrentTime".

Tāpat Kariņš norādīja uz tiem Krievijas medijiem, kas emigrējuši no kaimiņvalsts uz Latviju. "Šiem medijiem ir svarīgi, ka viņi šeit varētu strādāt un ka mēs mediju telpu aizvien Latvijā uzlabojam," klāstīja Ministru prezidents.

Viņš arī skāra jautājumu par Latvijas informatīvo telpu, aicinot palīdzēt tiem cilvēkiem, kuri vairāku gadu desmitiem ir dzīvojuši pavisam citā informatīvā vide. "Nesāksim ar nosodījumu. Sāksim ar skaidrojumiem. Esmu pārliecināts, ja mēs, sabiedrības plašais vairākums, iekļaujoši gribam šos cilvēkus iesaistīt mūsu sabiedrībā, tas izdosies. Bet tas ir divpusējs ceļš. Es esmu pārliecināts, ka mēs šo ceļu iesim, un mūsu sabiedrība būs vēl saliedētāka," uzsvēra Karinš.

Ministru prezidents deputātiem arī norādīja, ka Latvija stiprina drošību, tostarp jau ilgstoši nodrošinot NATO nosprausto mērķi – ieguldīt aizsardzībā 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), turklāt nākamajos gados to plānots celt līdz 2,5% no IKP.

Premjers piebilda, ka papildus tam tiks palielināts ieguldījums iekšlietu sistēmā, policistos un robežsargos. "Mūsu valsts aizsardzība nav tikai un vienīgi bruņotie spēki, bet tie ir arī mūsu policisti un robežsargi, kā to pierādīja krīze uz Baltkrievijas robežas, kas ilgst jau no pērnās vasaras," sacīja Kariņš.

"Draugi, būs labi. Galvenais ir turēties kopā un apzināties, ka visi Latvijas iedzīvotāji ir vienlīdzīgi, neatkarīgi no tā, kādā valodā runājam mājas. Mēs visi esam vienoti pret Putina Krieviju un par atbalstu brīvai, demokrātiskai Ukrainai," uzrunas noslēgumā uzsvēra Kariņš.