Krievvalodīgie vēlētāji nule aizvadītajās Saeimas vēlēšanās "izkaisījās" viņiem mērķētajos partiju piedāvājumos. Tādējādi tikai viena no partijām, kas atklāti "zvejo" viņu balsis, pārlēca 5% slieksnim un iekļuva parlamentā.Taču pavisam citāds tā jaunais sasaukums būtu, ja to uzticētu ievēlēt tikai Daugavpilij, – tad valsti "stūrētu" visa prokrievisko un populistisko partiju "blice".
Kāpēc, sociologiem par pārsteigumu, "Saskaņa" zaudēja tik daudz savu vēlētāju, un kur viņi palika? Kas ir Aleksejs Rosļikovs, kura vadītā partija "Stabilitātei!" vienīgā jaunievēlētajā Saeimā atklāti cīnīsies par prokrieviskajām interesēm? Kuri vēl šajās vēlēšanās mazāk uzkrītoši "copējuši" krievvalodīgo vēlētāju, kā arī – kādus trauksmes zvanus skandina vēlēšanu rezultāti Daugavpilī? "Delfi" meklē atbildes uz jautājumiem par to, kam un kāpēc savu balsi 14. Saeimas vēlēšanās atdeva Latvijā dzīvojošie krievvalodīgie.
"Saskaņa" zaudē ne tikai kara nosodīšanas dēļ
Kad "Delfi" sociālo mediju satura veidotāju komanda vēlēšanu naktī devās uz partiju ballītēm, "Saskaņas" svinībās nebija līksmības un daudz svinētāju. Nebija diži, ko svinēt. Tobrīd vēlēšanu aptauju rezultāti rādīja, ka "Saskaņa" ieguvusi 3,5% balsu. Tas ir būtisks kritums, ņemot vērā, ka 13. Saeimas vēlēšanās "Saskaņa" bija uzvarētāja ar 19,80% balsu. "Es domāju, ka mēs varējām nojaust vēlēšanu rezultātus vēl februārī. (..) Mums vajadzēja izdarīt izvēli – rīkoties valstiski un nosodīt Krievijas karu Ukrainā vai rīkoties bīstami populistiski, lai saglabātu daļu no saviem vēlētājiem," intervijā portālam "Delfi" vēlēšanu naktī teica partijas līderis Nils Ušakovs. Tas ir izdevīgs skaidrojums "Saskaņas" neveiksmei, taču ne vienīgais, norāda pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" redaktore Sanita Jemberga.
"Saskaņas" lejupslīde sākās līdz ar Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām. "Daļai [krievvalodīgo], ļoti iespējams, bija apnicis, ka viņi ("Saskaņu") ievēl gadu no gada un tā neko nevar izdarīt viņu labā. Un tad vēl Nils Ušakovs aiziet uz Briseli (2019. gada pavasarī Ušakovu ievēlēja par Eiropas Parlamenta deputātu – red.)," paskaidro "Re:Baltica" redaktore.
Kas "copēja" krievvalodīgo balsis?
Kopumā aizvadītajās vēlēšanās bija četras partijas, kas savas priekšvēlēšanu kampaņas atklāti mērķēja uz Latvijā dzīvojošajiem krievvalodīgajiem, – "Stabilitātei!", "Saskaņa", "Latvijas Krievu savienība" (LKS), kā arī "Suverēnā vara". Tomēr "Delfi" sarunās ar politikas vērotājiem iezīmējas vēl kopumā trīs partijas, kuras dažbrīd ir tīkamas krievvalodīgajam vēlētājam, – partija "Latvija pirmajā vietā" (LVP), "Katrai un katram", kā arī "Zaļo un zemnieku savienība" (ZZS).
