Valsts kancelejas (VK) vadītāja Elita Dreimane, kurai, iespējams, radušās problēmas ar pielaides valsts noslēpumam pagarināšanu, jau gatavojas tiesāties ar valsti Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) par pielaides valsts noslēpumam piešķiršanas kārtību.
"Neapšaubāmi," Dreimane intervijā "Neatkarīgajai" atbildējusi uz jautājumu, vai jau gatavojas prasības iesniegšanai ECT, "uzskatu, ka pielaižu piešķiršanas process ir klaji nedemokrātisks."
Pašlaik ir ieilgusi Dreimanes darba novērtēšana. Novērtēšanas process ir apstājies, jo Dreimani publiski nezināmu iemeslu dēļ pie sevis uz pārrunām aicinājis Satversmes aizsardzības birojs (SAB), kas nodarbojas ar pielaižu valsts noslēpumam izsniegšanu. Puses ir ieslīgušas konfliktā, jo Dreimane atsakās doties uz SAB bez advokāta, savukārt SAB uzsver, ka jautājumi, kurus iecerēts pārrunāt ar Dreimani, nav atklājami nevienai trešajai pusei.
Noprotams, ka pielaižu jautājuma pētīšanai veltīti VK resursi. "Esam pētījuši, kāda ir citu valstu pieredze. Vācijā, Spānijā, Nīderlandē, arī Igaunijā ir demokrātisks process, kura ietvaros personai ir tiesības iepazīties ar atteikuma pamatu un ir konkrēti noteikta procedūra, kādā to var pārsūdzēt. Tas nav ģenerālprokurors, bet tā ir tiesa. Neatkarīga institūcija, nevis kā mūsu valstī prokurors, kurš pats saņem pielaidi no SAB. Teorētiski, ja viņš vairākkārt atcels SAB lēmumus, tad viņam pašam var noņemt pielaidi. Minētajās valstīs ir konkrēti kritēriji un nav šī subjektīvā "šaubu" kritērija," teikusi Dreimane.
Dreimane uzsvērusi, ka VK piekrīt uzskatam, ka valstij ir ekskluzīvas tiesības noteikt visas prasības un kritērijus, kādi jāievēro, lai cilvēkam varētu piešķirt pielaidi valsts noslēpumam. "Šie kritēriji var būt ļoti stingri, bet tiem jābūt precīziem, kas izslēgtu šo subjektivitātes momentu. Nevar būt kritērijs - pamatotas šaubas. Kuram rodas šīs šaubas? Vai SAB direktoram? Vai kādam darbiniekam? Kā šīs šaubas reglamentē un pēc kādiem kritērijiem tās tiek noteiktas?"
"Kritēriji, pēc kādiem nosaka pielaides, nav cilvēktiesības un valsts var noteikt, cik stingras prasības vien grib. Taču šiem kritērijiem ir jābūt skaidriem. Savukārt pielaides piešķiršana, anulēšana, atteikšana - tās nu gan ir cilvēktiesības. Te jāievēro viss, ko saka mūsu Satversme un ECT. Ne intervija SAB, ne vēlākā pārsūdzības procedūra nenodrošina šo demokrātisko principu ievērošanu. Personai nav iespēju aizstāvēt savas tiesības, jo valsts ir pārākā pozīcijā. Personai nav iespēju iepazīties ar pamatojumu, kāpēc tai tiek atteikta pielaide, un vēlākā pārsūdzība prokuroram ir fikcija, jo nav jau iespēju argumentēt šo sūdzību. Var rakstīt prokuroram kā tādam gaišam tēlam - nepiekrītu, lūdzu atcelt. Kam nepiekrītu, ko lūdzu atcelt? Tas nav skaidrs. Sekas ir dramatiskas, jo tas ir liegums ieņemt augstākos valsts amatus uz mūžu. Tas ir nopietns reputācijas jautājums," kārtības kritizēšanu turpinājusi Dreimane.
Dreimane apgalvojusi, ka izmaiņas pielaides valsts noslēpumam reglamentācijā atbalstot "gandrīz visi, ar kuriem esmu runājusi, tajā skaitā politiķi, kuriem ar pielaidēm viss ir kārtībā". Vaicāta, kāpēc tādā gadījumā netiek ierosinātas likuma izmaiņas, Dreimane sacījusi: "Mana versija, kāpēc tas līdz šim nav izdarīts, ir tāda, ka jebkurš no politiķiem jebkurā brīdī var nonākt situācijā, kad var saņemt vēstuli, ka viņa pielaide ir anulēta."
