Foto: LETA
Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ir atteicis pielaides valsts noslēpumam piešķiršanu Valsts kancelejas direktorei Elitai Dreimanei, pirmdien žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Straujuma pieņēmusi lēmumu, ka Dreimane vairs nevar lemt par ar valsts noslēpumu saistītiem jautājumiem. Premjere norādīja, ka viņai ir pienākums šādi rīkoties un skaidroja, ka lēmumu pieņemšana šajās lietās uzticēta Valsts kancelejas direktora vietniecei Inesei Gailītei.

Straujuma skaidroja, ka plānots veikt rotāciju, Dreimanei piedāvājot citu amatu. Tomēr jāņem vērā, ka pastāv SAB lēmuma pārsūdzības iespēja, skaidroja Ministru prezidente. Straujuma pieļāva iespēju, rosināt Ministru kabinetam pilnvarot viņu pēc pārsūdzības procesa beigām veikt Dremanes rotāciju uz citu amatu. Premjere minēja, ka vēl nezina, vai ar šo rosinājumu valdībai nāks klajā otrdien.

Valdības vadītāja norādīja, ka "virsrakstu" līmenī zina, kāpēc Dreimanei ir anulēta pielaide, bet žurnālistiem premjerministre to neatklāja.

Premjeres preses sekretāre Aiva Rozenberga portālam "Delfi" uzsvēra, ka, saņemot informāciju par pielaides atteikšanu, premjerei bija jārīkojas. "Valsts kancelejas direktora amatā nevar strādāt cilvēks bez pielaides valsts noslēpumam," viņa skaidroja. 

Īstermiņa risinājums, piemēram, laikā, kamēr šī pielaide tiek piešķirta, ir ar valsts noslēpumu saistīto jautājumu nošķiršana. Tiesa gan, Dreimanes gadījumā šīs risinājums nav ilgtspējīgs, līdz ar to viņai pirmdien piedāvāta rotācijas iespēja – tas nozīmētu, ka Dreimane tiktu pārcelta uz citu amatu valsts pārvaldē, kur pielaide valsts noslēpumam nav nepieciešama. Dreimane piekritusi šādu piedāvājumu izskatīt. 

Pagaidām nav skaidrs, cik ātri jauns amats Dreimanei varētu tikt piedāvāts, tomēr Rozenberga uzsvēra, ka situāciju plānots atrisināt pēc iespējas ātrāk. 

Valsts kancelejas direktori amatā ieceļ valdība pēc Ministru prezidenta ierosinājuma. Līdz ar to arī Dreimanes atbrīvošanai no amata nepieciešama ministru piekrišana. 

SAB lēmumu Dreimane desmit dienu laikā var pārsūdzēt Ģenerālprokuratūrā. Lēmumus lietās, kas saistītas ar valsts noslēpumu jau no pirmdienas pieņems Gailīte. 

Jauno Valsts kancelejas vadītāju plānots meklēt atklātā konkursā, uzsvēra Rozenberga.

Dreimanei pirmās kategorijas speciālā atļauja pieejai valsts noslēpuma objektiem bijusi vairāk nekā 14 gadus. Speciālās atļaujas izsniedz uz noteiktu termiņu, bet ne ilgāku par pieciem gadiem.

Likumā par valsts noslēpumu minēti septiņi argumenti, kāpēc pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem personai tiek liegta.

Pielaide, piemēram, nepienākas personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu. 50% gadījumu tieši šī norma minēta kā iemesls pielaides neizsniegšanai. Tā tas bija arī iepriekšējās tieslietu ministres Baibas Brokas un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Romāna Naudiņa (VL-TB/LNNK) gadījumos.

Pielaidi var arī anulēt, ja atklājies, ka persona par sevi sniegusi apzināti nepatiesas ziņas.

SAB direktora lēmumu persona var pārsūdzēt desmit dienu laikā no dienas, kad tā uzzināja par šo lēmumu, ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

Speciālās atļaujas izsniedz uz noteiktu termiņu, bet ne ilgāku par pieciem gadiem. Speciālās atļaujas iedala trijās kategorijās. Personas pieeja sevišķi slepenai informācijai atļauta ar pirmās kategorijas speciālo atļauju, slepenai informācijai - ar otrās kategorijas speciālo atļauju, konfidenciālai informācijai - ar trešās kategorijas speciālo atļauju.

Pirmās kategorijas atļaujas izsniedz SAB, bet otrās un trešās kategorijas atļaujas izsniedz Drošības policija un Militārās izlūkošanas un drošības dienests. Specdienesti pārbaudāmajām amatpersonām nav tiesīgi atklāt faktus, kas konstatēti pārbaudē un ir par iemeslu pielaides atteikšanai.

Kā vēstīts, ka Valsts kancelejas direktorei, iespējams, radušās problēmas ar pielaides valsts noslēpumam pagarināšanu.

Pašlaik ir ieilgusi Dreimanes darba novērtēšana. Novērtēšanas process ir apstājies, jo Dreimani publiski nezināmu iemeslu dēļ pie sevis uz pārrunām aicinājis SAB, kas nodarbojas ar pielaižu valsts noslēpumam izsniegšanu. Puses ir ieslīgušas konfliktā, jo Dreimane atsakās doties uz SAB bez advokāta, savukārt SAB uzsver, ka jautājumi, kurus iecerēts pārrunāt ar Dreimani, nav atklājami nevienai trešajai pusei.

Ministru prezidente ir paudusi neapmierinātību ar Dreimanes rīcību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!