"Cilvēkam jāiesniedz rakstisks iesniegums, vēlams, viņa atrašanās vietai tuvākajā vēlēšanu iecirkņa komisijā, neatkarīgi no viņa pieraksta vietas," skaidroja Cimdars. Viņš pavēstīja, ka vēlēšanu iecirkņi darbu sāks jau desmit dienas pirms vēlēšanām un būtu vēlams iesniegumus par nepieciešamību vēlētāju apmeklēt mājās iesniegt savlaicīgi.
"Var jau arī tos iesniegt pašā vēlēšanu dienā, taču pastāv bīstamība, ka vēlēšanu komisija jau devusies pie vēlētājiem un nepaspēs atgriezties, lai saņemtu un vēl paspētu izpildīt jaunos pieteikumus," sacīja Cimdars, norādot, ka obligāta prasība ir apmierināt tos vēlētāju lūgumus, par kuriem vēlēšanu komisija informēta līdz vēlēšanu dienas plkst.12.
Iesniegumā jānorāda vēlētāja vārds, uzvārds, personas kods un atrašanās adrese, kā arī papildu informācija, kas būtu noderīga vēlēšanu komisijas locekļiem, apmeklējot vēlētāju, piemēram, mājas ārdurvju kods utt.
Vēlētājs iesniegumu var izpildīt pats un nosūtīt vai nogādāt uz vēlēšanu iecirkni, vai lūgt to izdarīt kādai savai uzticības personai, piemēram, radiniekam, kaimiņam vai sociālajam darbiniekam, kuram vēlēšanu iecirknī būs jānorāda arī savi dati, tādējādi apliecinot, ka vēlēšanu komisijai nebūs viltus izsaukums.
Cimdars prognozēja, ka arī 8.Saeimas vēlēšanās vēlēšanu iecirkņi tiks izvietoti vairākās lielākajās pilsētu slimnīcās.
Vēlēšanu likums noteic, ka tiesības vēlēt ir arī aizturētajām personām, kuras var izmantot savas vēlētāja tiesības un, rakstiski par savu vēlmi informējot vēlēšanu iecirkņa komisiju, viņiem tiks nodrošināta iespēja vēlēt. "Parasti gan šādi iesniegumi ir ļoti reti un, ja ir, aizturētie tiek konvojēti uz tuvāko vēlēšanu iecirkni," stāstīja Cimdars.
Saeimas vēlēšanu likums noteic, ka tiesības vēlēt nav personām, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās, aizdomās turamajiem, apsūdzētajām vai tiesājamajām personām, ja pret tām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, kā arī personām, kuras likumā paredzētajā kārtībā atzītas par rīcības nespējīgām.