Drošība pierobežā: Latvija aicina Krievijas Aizsardzības ministriju uz tikšanos
Foto: Reuters/Scanpix

Aizsardzības ministrija (AM) ir nosūtījusi atbildes vēstuli Krievijas militārajam atašejam Latvijā, uzaicinot Krievijas Aizsardzības ministrijas pārstāvjus uz ekspertu līmeņa tikšanos Rīgā, lai apspriestu uzticības un drošības veicinošus pasākumus pierobežā abu valstu starpā, informēja AM.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Latvija ir nepārtraukti norādījusi uz to, ka Krievijas militārās aktivitātes pierobežā, tostarp militārās infrastruktūras attīstība, rada nopietnas bažas par kaimiņvalsts nodomiem. Turklāt Krievija īsteno savas militārās aktivitātes, laikā neinformējot savas kaimiņvalstis par to norises laiku un vietu. Tādēļ tikšanās mērķis būtu panākt lielāku atklātību no kaimiņvalsts puses. Latvijas AM plāno pārrunāt jautājumus par Krievijas militārajām aktivitātēm, tostarp plaša mēroga mācībām Latvijas pierobežā, norāda Latvijas AM.

AM šogad augustā saņēma vēstules no Krievijas atašeja Latvijā, kurās Krievija aicināja uz drošības konsultācijām Maskavā, lai ekspertu līmenī pārrunātu turpmāko militāro sadarbību. Latvija norādīja, ka sagaida konkrētus priekšlikumus no Krievijas puses, lai mazinātu tās agresīvo rīcību pie Latvijas robežas. Vienlaikus atbildē AM vērsa Krievijas uzmanību, ka Latvijas pozīcija nav mainījusies un tā neredz iespēju atjaunot politiski militāro sadarbību, kas tika pārtraukta pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas 2014.gada pavasarī.

Tajā pašā laikā AM Krievijas pusei norādījusi, ka neizslēdz dialogu, lai veicinātu uzticību abu valstu starpā, kā arī mazinātu incidentu draudus virs Baltijas jūras. Latvijas AM ir ieinteresēta darbībās, kas mazinātu saspīlējumu reģionā, ko radījušas Krievijas agresīvās militārās darbības pie Latvijas robežām.

Jau šogad aprīlī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS), tiekoties ar Krievijas vēstnieku Latvijā Aleksandru Vešņakovu, mudināja Krievijas pusi nodrošināt lielāku militāro aktivitāšu caurskatāmību Latvijas pierobežā. Tāpat ministrs apstiprināja nepieciešamību uzturēt savstarpēju dialogu ar Krieviju, lai veicinātu uzticēšanos un drošību reģionā.

AM atgādina, ka NATO-Krievijas formālās attiecības tika pārtrauktas 2014.gada pavasarī Krievijas veiktās Krimas aneksijas un agresijas Ukrainas austrumos dēļ. Pašreizējā NATO politika attiecībā pret Krieviju balstās atturēšanā un politiska dialoga uzturēšanā. Plānotās konsultācijas ekspertu līmenī Rīgā ir saskaņā ar kopējo NATO politiku.

AM uzsver, ka jau kopš 2003.gada tā piedāvā Krievijai vienoties par papildu divpusējo vienošanos uzticības un drošības jautājumos, ko Krievija konstanti līdz šim ir noraidījusi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Krievija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form