Drosmīgs solis pretī "okupācijas simbola" nojaukšanai, "nebijuši negāciju izraisīšana" daļā sabiedrības un "piemineklis tik drīz netiks nojaukts" - šādi viedokļi izskanēja ceturtdien, 12. maijā, Saeimas sēdē, skatot jautājumu par pieminekļa Uzvaras parkā nākotni.
Izskatot Saeimas Ārlietu komisijas sagatavoto risinājumu pieminekļa nojaukšanai pirmajā lasījumā, tam atbalstu pauda 70 deputāti, bet pret balsoja 18. Paredzams, ka lēmums galīgajā lasījumā tiks pieņemts ceturtdien, 12. maijā.
Deputāte Krista Baumane (AP) debatēs norādīja, ka piemineklis Uzvaras parkā ir okupācijas simbols, tas ir simbols Krievijas kā PSRS mantinieces kara noziegumiem Ukrainā.
"Tam nav vietas mūsu valstī un valsts galvaspilsētā. Tā domā lielākā sabiedrības daļa. Ar šodienas lēmumu iegūsim tiesības paši noteikt, kas mūsu valstī notiek ar padomju pieminekļiem," pauda Baumane.
Opozīcijas deputāts Ralfs Nemiro (N) norādīja, ka jautājums par "okupācijas pieminekļa" likteni ticis muļļāts 20 gadus. Viņa ieskatā, pieminekļa nojaukšanai nav juridisku šķēršļu, jo 1990. gados starp Latviju un Krieviju noslēgto divpusējo vienošanos pilda tikai Latvija. "Kā Krievija rūpējas par Latvijas apbedījumu vietām [Krievijā]? Nerūpējas," uzsvēra Nemiro.
Viņš aicināja Saeimu atbalstīt Ārlietu komisijas izstrādāto risinājumu, kas paver iespējas nojaukt pieminekli, tādējādi pierādot, ka "spējam domāt drosmīgi mūsu nākotnes vārdā".
Deputāts Krišjānis Feldmans (K) atzina, ka daudzi jau ir samierinājušies ar šī pieminekļa pastāvēšanu, proti, tā palikšanu uz ilgiem laikiem. Viņš atgādināja, ka Saeima jau 2019. gadā skatīja jautājumu par pieminekļa nākotni, bet toreiz deputātiem "nebija drosmes". "Esmu pārliecināts, ka Saeima lielā vienprātībā pieņems likumprojektu, izņemot Krievijas imperiālistiskās un noziedzīgās politikas atbalstītājus," uzsvēra Feldmans.
Parlamentārietis Jānis Dombrava (NA) pauda cerību, ka deputāti turpmāk spēs pieņemt citus izlēmīgu lēmumus, kas neskar pieminekļus, bet gan citus ar nacionālo drošību saistītus jautājumus. Tāpat Dombrava pauda cerību, ka tuvākajos mēnešos Latvijas teritorijā neatradīsies neviens "okupeklis".
Opozīcijas deputāte Jūlija Stepaņenko pauda nožēlu, ka lēmums par pieminekļa nojaukšanu no Saeimas tribīnes tiek raksturots kā drosmīgs. Viņa vēlējās, lai šādi vārdi tiktu attiecināti uz tādiem sabiedrībai aktuālākiem tematiem kā ekonomikas izaugsme un ģimenes vērtības.
"Pēc šodienas lēmuma sabiedrība vairs nebūs saliedēta. Tas izraisīs nebijušas negācijas, ko negrib pieļaut sabiedrības domājošā daļa. Aizejiet parunāt ar cilvēkiem, kas jūs ir ievēlējuši, un dzirdēsiet, ka viņiem ir bail no tā, kādus lēmumus pieņemsiet, spēlējoties ar jums doto varu," brīdināja Stepaņenko, piebilstot, ka šodienas "drosmīgais lēmums var izraisīs negatīvas sekas".
Opozīcijas deputāte Ļubova Švecova pauda pārliecību, ka "karš ar atmiņas vietām ir naida kurināšana", tāpēc viņa neatbalstīs Ārlietu komisijas piedāvāto priekšlikumu.
Feldmans gan uzsvēra, ka pieminekļa uzcelšanas fakts ir uzskatās par sabiedrību šķeļošu. "Ceļot pieminekli tāds bija mērķis – šķelt sabiedrību, īstenot PSRS maigo varu," teica deputāts.
"Saskaņietis" Igors Pimenovs uzsvēra, ka tagadējai Krievijas armijai nav nekādas saistības ar padomju armiju, tāpat arī piemineklis Pārdaugavā nav krievu vai Krievijas piemineklis, jo sarkanajā armijā karoja arī tūkstošiem latviešu un citu tautību pārstāvji. "Piemineklis ir kā krievu, tā arī latviešu," pauda deputāts, piebilstot, ka par Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nenorobežojas no tiem, kas "sita hitleriešus".
Opozīcijas deputāts Aldis Gobzems (N) pauda atbalstu Ārlietu komisijas priekšlikumam. Tajā pašā laikā viņš pauda bažas par termiņu, kādā piemineklis tiks nojaukts. "Mums godīgi jāpasaka – pieminekļa nojaukšana sāksies rīt pulksten 8 no rīta vai tomēr tā būs tāda pati epopeja kā OIK atcelšana, proti, piemineklis netiks nojaukts šīs Saeimas sasaukuma laikā," teica Gobzems.
Arī Gobzems pauda pārliecību, ka pieminekļa nojaukšana ir politisko spēku priekšvēlēšanu kampaņa.
Deputāts Nikolajs Kabanovs (S) atgādināja, ka viņš un "Saskaņas" deputāti 8. maijā līdzās citu politisko spēku pārstāvjiem Brāļu kapos nolika ziedus pie Mātes Latvijas. Tāpat deputāts atgādināja, ka padomju laikā netika nojaukti tādi latviešu tautai svarīgi memoriāli kā Brīvības piemineklis un Brāļu kapu ansamblis.
Kabanovs sacīja, ka politiķu uzdevums nav "atklāt jaunas frontes līnijas", bet vienot. "Esmu pārliecināts, ka pieminekli Pārdaugavā tuvākajā nākotnē nekas neapdraud," piebilda deputāts.
