Foto: LETA

Nākotnē augstākās izglītības studiju virzienu akreditācijā Latvijai ir jāizmanto pašiem sava institūcija, kura spēs pieņemt objektīvus lēmumus, uzskata Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (V).

Viņa ir skeptiski noskaņota par starptautiskas, piemēram, Eiropas akreditācijas institūcijas piesaisti, kuras gadījumā nav izslēgta interešu konfliktu iespēja. Politiķe ir pārliecināta, ka Latvijā ir iespējams izveidot tādu ekspertu komandu, kurā nepastāvētu interešu konflikti un kura zinātu valsts vajadzības un vērtētu principiāli, nepieļaujot subjektīvus lēmumus.

Druviete norāda, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir atbildīgi paveikusi akreditācijas procesu. Ņemot vērā, ka izmantoti Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansētā projekta rezultāti, programmas esot izgājušas dubultu kontroli. Viņa pateicas IZM par intensīvo darbu studiju virzienu akreditācijā.

Vaicāta par publiski izskanējušo kritisko vērtējumu ESF finansētajam projektam, komisijas priekšsēdētāja atbildēja, ka tas, ka ministrija projekta rezultātus ir izmantojusi studiju virzienu akreditācijā, apliecina, ka ESF projekta ekspertu darbs bijis kvalitatīvs un nav bijis veltīgs.

Jau vēstīts, ka studiju akreditācijas komisija līdz šim notikušajās sēdēs ir izskatījusi 243 augstākās izglītības iestāžu pieteikumus, kas ir apmēram 95% no 257 studiju virzieniem, par kuriem jāpieņem akreditācijas lēmumi līdz šā gada 30.jūnijam, aģentūra LETA uzzināja IZM. Ministrija norāda, ka noslēdzies nozīmīgs posms augstākās izglītības studiju virzienu akreditācijā - gandrīz pilnībā veikta to studiju virzienu akreditācija, kuru novērtēšana IZM bija jāveic līdz 2013.gada 30.jūnijam.

Laika posmā no 14.maija līdz 26.jūnijam notikušas 12 komisijas sēdes. Ministrijas apkopotie dati liecina, ka komisija uz pilnu termiņu - sešiem gadiem - akreditējusi 204 studiju virzienus, kas ir apmēram 84% no 243 pieteikumiem. Savukārt uz diviem gadiem komisija akreditējusi 25 studiju virzienus, kas ir aptuveni 10% no visiem izskatītajiem pieteikumiem. Tikmēr lēmumu atteikt akreditēt komisija pieņēmusi par četriem studiju virzieniem, kas ir aptuveni 1,5% no pieteikumiem.

Tomēr arī ierosinātās disciplinārlietas pret trīs amatpersonām saistībā ar pārkāpumiem augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšanas projektā neietekmēs jau notikušo akreditāciju, aģentūrai LETA pastāstīja izglītības un zinātnes ministra Vjačeslava Dombrovska (RP) biroja vadītāja Anna Kononova.

Viņa akcentē, ka disciplinārlietas neietekmē jau notikušo akreditāciju, jo konkrētā projekta rezultāti akreditācijas procesā tika izmantoti, papildus tos izvērtējot.

Dombrovskis ierosinājis disciplinārlietas pret trīs amatpersonām sakarā ar amata pienākumu nepamatotu nepildīšanu vai nekvalitatīvu pildīšanu attiecībā uz konkrētā ESF projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšanas un priekšlikumi kvalitātes uzlabošanai" uzraudzību un kontroli, aģentūru LETA informēja ministra biroja vadītāja Anna Kononova.

Valdība martā uzklausīja un atbalstīja IZM piedāvāto rīcības scenāriju, ka projektā iegūtos rezultātus studiju virzienu akreditācijas vajadzībām Studiju akreditācijas komisija izmanto, tos atbilstoši izvērtējot un nepieciešamības gadījumā pieprasot papildu informāciju no augstskolām vai koledžām, ja tas nepieciešams atbilstoši Eiropas asociācijas kvalitātes nodrošināšanai augstākajā izglītībā izstrādātajām vadlīnijām "Standarti un vadlīnijas kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā".

Dienesta pārbaude saistībā ar ierosinātajām disciplinārlietām pret Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) direktori Ditu Traidās, VIAA direktora vietnieci, Struktūrfondu vadības un kontroles departamenta direktori Elitu Zondaku, kā arī pret IZM valsts sekretāra vietnieci Laumu Sīku varētu noslēgties jūlija beigās. Kononova norādīja, ka dienesta pārbaudes termiņš ir viens mēnesis, attiecīgi līdz 27.jūlijam. Viņa arī min, ka likumā ir paredzēta iespēja pagarināt termiņu nepieciešamības gadījumā.

Disciplinārlieta pret Traidās ierosināta par nekvalitatīvu iestādes darba vadīšanu laika periodā pēc SIA "Deloitte Latvia" šā gada 11.februāra ziņojuma par pārkāpumiem ESF projekta īstenošanā saņemšanas, tādējādi nenodrošinot pilnvērtīgu un kvalitatīvu kontroli par konkrētā projekta īstenošanu. Savukārt pret Zondaku disciplinārlieta ierosināta par nekvalitatīvu konkrētā projekta īstenošanas kontroli laika periodā pēc SIA "Deloitte" ziņojuma saņemšanas, tādējādi nenodrošinot pilnvērtīgu un kvalitatīvu kontroli par tā īstenošanu.

Disciplinārlieta pret Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieci Sīku ierosināta par nekvalitatīvu iestādes darba vadīšanu laika periodā pēc "Deloitte" ziņojuma saņemšanas, tādējādi nenodrošinot pilnvērtīgu un kvalitatīvu Sadarbības iestādes darbības uzraudzību saistībā ar kontroles veikšanu par konkrēta projekta īstenošanu.

IZM tika sākta dienesta pārbaude, lai noskaidrotu atbildīgās amatpersonas saistībā ar pieļautajām nepilnībām AIP īstenotajā Eiropas Sociālā fonda projektā "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai".

Demisionējušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis paziņoja, ka projekta visos posmos konstatēti pārkāpumi un tādējādi projekta rezultāti nav pilnvērtīgi izmantojami akreditācijas procesā. Aizdomas par nepilnīgi veiktu darbu apstiprinot auditorfirmas SIA "Deloitte Latvia" veiktā audita rezultāti. Projekta rezultātus daļēji izmanto akreditācijas procesā.


    Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!