Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (V) nosūtījusi aicinājumu izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim nodrošināt zinātniskās darbības finansējuma atbilstību Zinātniskās darbības likumam, Eiropas Savienības kopīgajiem mērķiem un intelekta ekonomikas izveides ilgtermiņa interesēm, informēja "Vienotības" preses sekretāre Laila Timrota.
Zinātniskās darbības likums nosaka, ka Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo likumu par valsts budžetu, paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai, ne mazāku par 0,15% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), veidojot 2013.gada budžetu, zinātnei ne tikai nepieprasīja papildu finansējumu, bet to pat samazināja, šo iemeslu dēļ daudzu zinātnes nozaru pilnvērtīga pastāvēšana un zinātniskā personāla atjaunotne ir apdraudēta, uzskata Druviete.
Šā gada valsts budžetā zinātnei ir ieplānoti 17,417 miljoni latu, kas ir mazāk par 0,12% no plānotā IKP apjoma. Komisijas vadītāja rosina papildus nodrošināt finansējumu zinātnes attīstībai 6 251 837,60 latu apmērā.
Druviete uzsver, ka "intelekta ekonomikas izveidei svarīgajos indikatoros Latvija ir pēdējā vietā Eiropas Savienībā, šobrīd zinātne Latvijā ir uz kritiskas robežas". Šā gada valsts budžeta papildu finansējums pētniecībai ir dokumentāri pamatots, jo Latvijas Zinātnes padome ir organizējusi tematisko pētījumu projektu konkursu, kur 346 pieteikumus vērtēja ap septiņsimt augsti kvalificētu ārvalstu ekspertu un ap 70% pieteikumu saņēma augstāko vērtējumu, skaidro deputāte.
Komisijas vadītāja vērš ministra uzmanību, ka pašreizējais kritiskais stāvoklis zinātniskās darbības finansējumā ir veidojies kā 2008.gada recesijas sekas, kad finansējums pētniecībai un attīstībai samazināts Eiropai bezprecedenta apjomā par 60%, bet šī samazinājuma sekas ilgtermiņā netika izvērtētas, paļaujoties uz ieguldījumiem no kohēzijas finansējuma.
Ar Latvijas Zinātnes padomei pieejamajiem 2,266 miljoniem latu ir iespējams sākt tikai 64 tematisko projektu finansēšanu, kā arī zinātnei ir jākompensē pretēji Eiropas praksei pieņemtais lēmums Eiropas Savienības 7.ietvarprogrammas, Eiropa Reģionālās attīstības fonda infrastruktūras attīstības un lietišķo pētījumu projektu izpildei veiktos zinātniskās aparatūras iepirkumus neatbrīvot no pievienotās vērtības nodokļa, kas apdraud Latvijas starptautiskā konkurencē iegūto projektu īstenošanu, pauž Druviete.