Tiesībsarga Jura Jansona priekšlikumi par Izglītības likuma jēdzienu paplašināšanu ir samērā riskanti, jo daudz kas varētu palikt ārpus tiesībsarga piedāvātā uzskaitījuma, uzskata Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (V). Viņa gan neizslēdz iespēju veikt normatīvā akta attiecīgu papildināšanu.
Jansons iesniedzis priekšlikumus grozījumiem Izglītības likumā, lai normatīvajā aktā lietotajos jēdzienos tiktu minētas arī darba burtnīcas. Viņš aicinājis paplašināt jēdzienus "mācību literatūra", "iekārtas un aprīkojums" un "individuālie mācību piederumi".
Druviete skaidroja, ka komisijas doma bija atstāt šo jēdzienu detalizētu uzskatījumu Ministru kabineta (MK) noteikumiem. Tomēr uz iespēju uzskatījumu ierakstīt likumā esot norādījuši arī Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji, un tagad būs jāuzklausa tiesībsarga argumenti.
Padoms šajā jautājumā būtu jāprasa izglītības speciālistiem, taču komisijas priekšsēdētāja šaubās, vai likumā būs iespējams noteikt pilnīgi noslēgtu mācību literatūras un individuālo mācību piederumu uzskaitījumu. Varbūt to varētu paveikt, pieņemot attiecīgus MK noteikumus.
Tiesībsarga minētās darba burtnīcas ir "vecais stāsts", kur jau panākta vienošanās, ka tās nelikvidēs, bet tiks pārdomāts, kādas izmaiņas ir iespējams veikt. Politiķe pauda, ka pašreiz esam liecinieki, ka darba burtnīcas tiek lietotas pārāk daudz, un tas neveicina skolēnu domāšanu. Attiecībā uz izdevumu segšanu darba burtnīcas vairākos gadījumos jau ir saistītas ar mācību grāmatām un tādā gadījumā to iegāde ir jānodrošina pašvaldībai.
Viņa norādīja, ka ir saņemti arī tādi konceptuāli priekšlikumi, kurus nav paredzēts skatīt likumprojekta vērtēšanas pēdējā posmā - trešajā lasījumā. Tāpēc būs jāvērtē, kuri no priekšlikumiem būs jāatstāj citām likuma atvēršanas reizēm.
Kā ziņots, tiesībsargs mācību literatūras definīcijā rosina iekļaut arī mācību grāmatu komplektā esošās darba burtnīcas, savukārt mācību materiālos iekļaut arī darba burtnīcas, nošu burtnīcas, kontūrkartes, burtnīcas, klades, rasēšanas un vizuālās mākslas piederumus, lineālus, tekstilizstrādājumus, kokmateriālus u.c. lietas. Pie iekārtām un aprīkojuma aicināts minēt sporta aprīkojumu.
Jansons pie individuālajiem mācību piederumiem rosina iekļaut arī pildspalvas, zīmuļus, dzēšgumijas, skolas somas, mapes, ikdienas un svētku apģērbu un apavus, atsevišķu mācību priekšmetu (sports, mājturība un tehnoloģijas u.c.) obligātā satura apguvei nepieciešamo specifisko apģērbu, apavus un higiēnas piederumus, materiālus, kurus izmantojot mācību procesā skolēns rada priekšmetu vai produktu savām vajadzībām.
Saeima 13.jūnijā otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, kas cita starpā nosaka, ka republikas pilsētas pašvaldība un novada pašvaldība finansē no sava budžeta valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām, pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības valsts standartiem atbilstošu mācību līdzekļu - papildu literatūras, uzskates līdzekļu, didaktisko spēļu, digitālo mācību līdzekļu un resursu, izdales materiālu, mācību tehnisko līdzekļu, mācību materiālu, iekārtu un aprīkojuma - iegādi tās padotībā esošajām izglītības iestādēm.
Kā ziņots, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi valsts un pašvaldības atbildības sadalījumu mācību līdzekļu finansēšanā, kā arī noteikusi, ka vecākiem par saviem līdzekļiem bērni ir jānodrošina tikai ar individuālajiem mācību līdzekļiem un piederumiem jeb personiskās lietošanas priekšmetiem.
Pašlaik likuma grozījumu projekts Saeimā tiek skatīti pirms trešā, galīgā, lasījuma.
