Pirmajā dienā pēc likuma izmaiņu spēkā stāšanās, kas paredz iespēju Latvijas pilsonība saglabāt vairāku citu valstu pilsonības ieguvējiem, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) saņēmusi ap 10 iesniegumus, portāls “Delfi” uzzināja PMLP.
Lielāko daļu iesniegumu PMLP sagaida no ārvalstīm, un tikai mazāko daļu no tiem ārzemju latviešiem vai viņu pārstāvjiem, kas uzturas Latvijā un, tā kā lielākā daļa iesniegumu tiks iesniegti ārvalstu pārstāvniecībās, vai tiks sūtīti pa pastu, tad līdz PMLP tie nenonāk vienas dienas laikā.
Lai pretendētu uz Latvijas pilsonības iegūšanu reģistrācijas kārtībā ir jāiesniedz arī pamatojoši dokumenti, un to iegūšana nav pāris dienu jautājums, piemēram, izziņu iegūšana no arhīviem, tādēļ lielāko iesniegumu pieplūdumu PMLP paredz gada beigās.
Jau vēstīts, ka lielākā interese par dubultpilsonību varētu būt ASV, Kanādā, Lielbritānijā, Īrijā un Vācijā, iepriekš aplēsusi Ārlietu ministrija (ĀM).
ĀM Speciālo uzdevumu vēstnieks Rolands Lappuķe iepriekš norādīja, ka grozījumi pilsonības likumā ļaus nesarukt pilsoņu lokam un arī veidoties jauniem pilsoņiem, daudziem cilvēkiem tas nodrošinās piederības apziņu.
Pilsonības likuma grozījumi spēkā stājās 1.oktobrī.
Tie paredz, ka Latvijas pilsonība saglabājama personām, kuras ieguvušas citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts pilsonību, citas NATO dalībvalsts pilsonību, Austrālijas, Brazīlijas vai Jaunzēlandes pilsonību, kā arī tādas valsts pilsonību, ar kuru Latvija noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu un citos.
Personas, kuras reģistrēs Latvijas pilsonību, jo ir latvieši vai līvi, vai arī trimdinieki, drīkstēs saglabāt dubulto pilsonību ar jebkuru valsti.
