Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs 1. un 2.jūnijā Čehijas pilsētā Brno piedalīsies Eiropa Savienības (ES) lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru neformālajā sanāksmē, kuras laikā paredzētas diskusijas par Kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2013.gada, kā arī tiešo maksājumu sistēmas pārskatīšanu, informēja Zemkopības ministrijā.

Uzrunā kolēģiem, zemkopības ministrs norādīs, ka jautājums par tiešo maksājumu sistēmas pārskatīšanu ir īpaši būtisks un jūtīgs Latvijas lauksaimniekiem. „Par šo jautājumu Latvija ir runājusi neskaitāmas reizes, un man kā ministram, pārstāvot Latvijas lauksaimnieku intereses, līdz šim paustā nostāja nav manījusies. Tiešo maksājumu sistēma noteikti ir jāpārskata un būtiski jāpārrevidē tās pamatos,” diskusijā uzsvērs Dūklavs.

Zemkopības ministrs skaidros, ka Latvijai vissvarīgākais jautājums tiešo maksājumu pārskatīšanas kontekstā ir, lai pēc 2013.gadu tiktu nodrošināts vienlīdzīgs tiešo maksājumu atbalsta līmenis ES, tādā veidā veicinot godīgus konkurences un saimniekošanas nosacījumus ES vienotajā ekonomiskajā telpā visu 27 dalībvalstu lauksaimniekiem.

Tāpat zemkopības ministrs arī uzsvērs, ka tiešo maksājumu pārskatīšana ir jāveic vienlaicīgi ar citu lauksaimniecisko darbību veicinošo instrumentu pārskatīšanu. Bez tam arī intervences mehānisms ir jāsaglabā visām nozarēm, bet tikai kā papildus „drošības tīkls” tirgus traucējumu gadījumā, tāpat būtu jāsaglabā eksporta kompensācijas.

„Pirms nākamās finanšu perspektīvas darbības sākuma mums ir jāvienojas par fundamentālu tiešo maksājumu sistēmas reformu, nodrošinot uz objektīviem kritērijiem balstītus, tirgu nekropļojošus un vienlīdzīgus atbalsta piešķiršanas nosacījumus un apjomus visās ES dalībvalstīs, vienlaikus skaidri spējot veikt izmaiņas atbalsta piešķiršanas kritērijos,” teiks Dūklavs.

Latvija uzskata, ka tiešo maksājumu sadalījumā starp dalībvalstīm būtu jāizmanto tādi kritēriji, kā, piemēram, lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kas jāuztur labā lauksaimniecības un vides stāvoklī, ekonomiska rakstura rādītāji, klimatiskie apstākļi, kas raksturo piemērotību lauksaimnieciskai darbībai. Tāpat būtu nepieciešams ieviest pieļaujamā atbalsta maksimumu, ko lauksaimnieks var saņemt par vienu hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes no visiem iespējamiem finanšu avotiem, tai skaitā no ES tiešā atbalsta, ES lauku attīstības programmām, valsts atbalsta un papildus valsts tiešiem maksājumiem.

„Es aicinu nekavēties ar savlaicīgu lēmumu pieņemšanu šajā tik svarīgajā jautājumā. Un tāpat vēlos redzēt, ka mēs nākotnē spētu radīt taisnīgu lauksaimniecības politiku,” uzrunas noslēgumā kolēģus aicinās Dūklavs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!