DVI: Personas datu apstrādei jākalpo cilvēkiem, nevis jāveicina panika
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Personas datu apstrāde būtu jāveic tā, lai tā kalpotu cilvēkam, nevis veicinātu paniku, vairojot puspatiesības un pieņēmumus, turklāt personas datu aizsardzībai nav jābūt šķērslim, kas kavētu efektīvu cīņu ar, piemēram Covid-19 vīrusa izplatību, bet gan jāspēj novērst nesamērīgu informācijas izplatīšanu par konkrētām saslimušām vai riska grupā esošām personām, pavēstīja Tieslietu ministrijas (TM) pārstāve Lana Mauliņa.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viņa norādīja, ka Datu valsts inspekcija (DVI) vēlās vērst uzmanību uz personu tiesībām un pienākumiem datu aizsardzības jomā veselības informācijas kontekstā

Attiecīgi DVI vēlās atgādināt, ka personas datu apstrāde ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja ir piemērojams vismaz viens no Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) minētajiem pamatojumiem. Savukārt īpašu kategoriju, piemēram, veselības, datu apstrāde ir atļauta, ja pastāv vismaz viens no VDAR minētajiem pamatojumiem, piemēram, apstrāde ir vajadzīga sabiedrības interešu dēļ sabiedrības veselības jomā - aizsardzībai pret nopietniem pārrobežu draudiem veselībai.

DVI skaidro, ka gadījumā, ja informācija par pasažieru kontaktinformāciju tiek nodota atbildīgajām iestādēm, kad konstatēts, ka vismaz viena persona ir inficējusies ar "Covid-19", šī darbība kalpo sabiedrības interešu ievērošanai, proti, nodrošināt infekcijas slimības izplatības ierobežošanu, informēt sabiedrību par iespējamajiem riskiem, un tā tiek veikta, lai aizsargātu personas veselību.

Arī darba devējs, ievērojot tā leģitīmas intereses un nodrošinot sabiedrības intereses veselības jomā, kā arī lai nodrošinātu aizsardzības pasākumus pret citu darbinieku un klientu saslimšanas risku, var iegūt no darbiniekiem informāciju, vai darbinieki nav pēdējo 14 dienu periodā bijuši ārvalstīs un nav bijuši kontaktā ar "Covid-19" saslimušajiem vai kontaktpersonām.

Ja darba devēja rīcībā ir šāda informācija, darba devēja pienākums, ievērojot Darba aizsardzības likumā minētās prasības, ir nepielaist šo darbinieku pie darba pienākumu pildīšanas un nosūtīt viņu mājās. Savukārt, ja darbinieks nepilda darba dēvēja norādījumus un nāk uz darbu, darba devējam ir tiesības par to ziņot Valsts policijai. Darba devējs nav tiesīgs nodot citiem darbiniekiem informāciju, kas tam ir kļuvusi zināma, bet pēc nepieciešamības ir tiesīgs nodot Slimību profilakses un kontroles centram vai citām atbildīgajām iestādēm, ņemot vērā šo iestāžu kompetenci.

Savukārt, ja kolēģis, darba devējs, kaimiņš vai skolas biedrs, pieņemot, ka persona ir inficējusies ar "Covid-19", šo informāciju nodod trešajām personām, tostarp publicējot to savos sociālās tīklošanas vietņu profilos, izpaužot arī personas vārdu, uzvārdu un citu identificējošu informāciju, viņš neapšaubāmi pārkāpj personas tiesības uz privātumu un datu aizsardzību. DVI vērš uzmanību, ka šāda informācija ir jānodod tikai atbildīgajām iestādēm atbilstoši to kompetencei.

DVI arī vērš uzmanību, ka nepamatoti veikta personas datu apstrāde var veicināt diskrimināciju un radīt risku fizisku personu tiesībām un brīvībām, kā arī nelabvēlīgi ietekmēt to ekonomisko un sociālo stāvokli.

Attiecīgi DVI aicina aktuālo informāciju par "Covid-19" un tā izplatību iegūt tikai no uzticamiem avotiem, oficiālām valsts vai publisko iestāžu mājaslapām internetā vai to sociālo tīklu kontiem. Piemēram, no Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra izteiktajiem ieteikumiem savas un citu personu veselības un drošības aizsardzībai.

Latvijā šobrīd ar koronavīrusa izraisīto slimību "Covid-19" saslimuši 60 cilvēki.

Kā vēstīts, no piektdienas līdz 14. aprīlim Latvijā saistībā ar "Covid-19" vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.

Valdība sestdien arī nolēma, ka 17. marta atcelt starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, izņemot pasažieru pārvadājumus ar valsts gaisa kuģiem un militāro transportu.

Tāpat tika nolemts, kas neatkarīgi no to apmeklētāju skaita ir aizliegti visi sabiedrībai publiski pieejami svētku, piemiņas, izklaides, kultūras, sporta, atpūtas pasākumi, kas tostarp notiek naktsklubos un diskotēkās, kā arī aizliegtas sapulces, gājieni, piketi un reliģiskās darbības veikšanas pulcējoties.

Tāpat valdība lēma ierobežot neorganizētu pulcēšanos kultūras, izklaides, atpūtas, sporta un reliģisko norišu vietās līdz vairāk nekā 50 cilvēkiem vienlaikus, kā arī lēma par citiem ierobežojumiem.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Tieslietu ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form