Latvija alkohola patēriņa ziņā ir viena no līderēm Eiropā – pēdējo desmit gadu laikā tas turpina pieaugt. Turklāt arī atkarību jomā Latvija ir izvirzījusies vadībā. Alkohola valgos ir katrs piektais vīrietis, kas ir visaugstākais rādītājs Eiropas Savienībā. Lai arī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) stratēģija kaitējošas alkohola lietošanas samazināšanai paredz ne tikai sabiedrības izglītošanu, bet arī stingrāku nodokļu politiku un apgrūtinātu grādīgo dzērienu pieejamību, Latvijā pēdējā gada laikā ir pieņemti lēmumi, kas ved pretējā virzienā.

Pagājušā gada jūnijā ziņu virsrakstos bija lasāms par alkohola karu ar Igauniju. Reaģējot uz kaimiņvalsts lēmumu samazināt akcīzes nodokļa likmi, steigā līdzīgu lēmumu pieņēma arī Latvijas valstsvīri, par 15 procentiem samazinot akcīzes nodokli stiprajam alkoholam. Gadumijā spēkā stājās grozījumi, kas samazina ierobežojumus lietot alkoholu publiskā vietā. Šī gada sākumā valstsvīri vēlreiz pieķērās akcīzes nodoklim un nolēma, ka tā pieauguma temps būtiski jāsamazina. Pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas tika dota zaļā gaisma alkohola tirdzniecībai internetā, pamatojot to ar nepieciešamību dzerošos latviešus noturēt mājās. Beidzoties ārkārtējai situācijai, iespēja nopirkt grādīgo, neizejot no mājām, netika liegta. Tā pamatojums ir saistīts ar Covid-19 radīto seku novēršanu. Tāpat pašlaik tiek veiktas izmaiņas Alkoholisko dzērienu aprites likumā, paredzot ļaut alkoholu tirgot internetā arī tad, kad valsts ekonomika un cilvēki par Covid-19 pandēmiju jau būs aizmirsuši.

Veselības ministrija un ārsti ir pārliecināti, ka šāds kurss vedīs sabiedrību dziļāk alkohola purvā, bet Finanšu, kā arī Ekonomikas ministrija norāda, ka nav iespējams prognozēt, kur mūs aizvedīs abu ministriju rosinātie grozījumi un atbalstītie lēmumi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!