Foto: LETA

Piektdien, 13. janvārī, Ministru kabinets ārkārtas sēdē apstiprināja papildu līdzekļu piešķiršanu 2023. gada budžetā, tostarp aizsardzības, veselības aprūpes un kultūras pasākumiem.

Ceturtdien, 13. janvārī, finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) informēja, ka pēc valdības koalīcijas diskusijām nozaru ministriju iesniegtajiem prioritāro pasākumu priekšlikumiem plānots novirzīt papildu 710 miljonus eiro.

No Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā un valdībā iesniegtā informatīvā ziņojuma izriet, ka līdzekļus plānots sadalīt kopējām valsts nozares prioritātēm, kā arī ministriju prioritātēm.

Valsts nozīmes prioritātēm sadalīs 132 miljonus eiro

Starp valsts nozīmes pasākumiem ietverti finansējuma palielinājums izglītībai un zinātnei, kultūrai, kā arī aizsardzībai.

2023. gadā valdība plāno piešķirt papildu 10,34 miljonus eiro minimālo ienākumu palielināšanai, savukārt 6,57 miljonus eiro plānots novirzīt ANO pārstāvniecības ēkas Ņujorkā rekonstrukcijai, kā arī pagaidu telpu īrei un pārcelšanās nodrošināšanai.

XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII deju svētku nodrošināšanai plānots piešķirt 3,21 miljonu eiro. Savukārt pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādei šogad un turpmākos gadus plānots novirzīt 200 miljonus eiro.

Zinātnei, pētījumiem un augstākajai izglītībai plānots papildu finansējums 29,9 miljonu eiro apmērā. No šīs summas zinātnes bāzes finansējuma palielināšanai tiks atvēlēti 7,6 miljoni eiro, finansējuma pieaugumam fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektu īstenošanai - 1,5 miljoni eiro, valsts pētījumu programmas īstenošanai - 8,8 miljoni eiro, Ekonomikas ministrijas administrētajam Inovāciju fondam -divi miljoni eiro, bet augstākajai izglītībai - 10 miljoni eiro.

2023. gada budžetā plānots papildu 18,38 miljonu eiro liels finansējums dzelzceļa publiskai infrastruktūrai, "Rail Baltica" projekta ieviešanai – 2,38 miljoni eiro. Savukārt atbalstam Ukrainas rekonstrukcijai šogad budžetā novirzīs 5,11 miljonus eiro.

Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanai plānots novirzīt papildu 30 miljonus eiro, speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei - 23 miljonus eiro, ugunsdzēsēju depo tiks novirzīti papildu 3,64 miljoni eiro.

Iedzīvotāju nodrošināšana ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējumu gadījumā paredzēts novirzīt 6,22 miljonus eiro, bet kiberdrošības stiprināšanai – deviņus miljonus eiro.

Ministriju prioritātēm sadalīs 166,7 miljonus eiro

Tāpat valdība lēma par 166,7 miljonu eiro sadalīšanu ministriju prioritātēm. Plānots, ka Izglītības un zinātnes ministrijai piešķirs papildu 6,55 miljonus eiro, lai palielinātu izdevumus mazāko klasīšu skolēnu ēdināšanai (no 2,15 uz 3,09 eiro), savukārt papildu 5,6 miljoni eiro plānoti sporta nozares prioritārām programmām "Sporta politikas pamatnostādņu 2022.-2027.gadam" mērķu īstenošanai.

Satiksmes ministrijai paredzēts piešķirt papildu 10 miljonus eiro dotācijām zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, savukārt valsts reģionālo un vietējo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai plānoti papildu 11,5 miljoni eiro. 106 000 eiro paredzēts piešķirt ceļa zīmju nodrošināšanai lībiešu un latgaliešu valodās.

Papildu līdzekļi tiks piešķirti arī Labklājības ministrijas prioritātēm. Ārpusģimenes aprūpes atbalsta pakalpojumu pilnveidei, tai skaitā bērniem īpašās situācijās, novirzīs papildu 1,7 miljonus eiro, tehnisko palīglīdzekļu pakalpojuma nodrošināšanai - 4,4 miljonus eiro, bet atlīdzības palielināšanai asistenta un pavadoņa pakalpojuma sniedzējiem - septiņus miljonus eiro. Valsts finansēto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai plānots novirzīt papildu 2,5 miljonus eiro.

Kultūras ministrijai paredzēts piešķirt papildu 1,37 miljonus eiro kapacitātes stiprināšanai valsts teātros, koncertorganizācijās, cirkā un operā, un teātra un kino muzejā, savukārt Valsts kultūrkapitāla fondam plānots palielināt finansējumu par 1,37 miljoniem eiro.

Veselības ministrijai plānos piešķirt 5,45 miljonus eiro personāla pieejamības uzlabošanai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, kā arī 2,88 miljoni eiro varētu tikt novirzīti vispārējās aprūpes māsas profesijas ieviešanai, tai skaitā veicinot māsu nodarbinātību profesijā. Ārstniecības personu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai ieplānoti 27,5 miljoni eiro, bet veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai varētu tikt novirzīti papildu 15 miljoni eiro.

Tāpat 25,26 miljoni eiro paredzēti atlīdzības celšanai "stratēģiski svarīgās amata grupās".

Plāno palielināt nodokļu ieņēmumus

Valdība arī lēma par dažādu ieņēmumu veicināšanu, lai varētu finansēt prioritāros pasākumus. Paredzams, ka valsts akciju sabiedrību dividenžu maksājums 2023. gadā tiks palielināts par 49 miljoniem eiro.

Tāpat valdība atbalstīja FM priekšlikumu palielināt nodokļu ieņēmumus 2023. gadā 861 809 eiro apmērā, tai skaitā ieņēmumus no pievienotās vērtības nodokļa 640 965 eiro apmērā un ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa 220 844 eiro apmērā.

Valdība arī atbalstīja Iekšlietu ministrijas priekšlikumu palielināt ieņēmumus no Valsts policijas uzliktajiem naudas sodiem teju miljona eiro apmērā, šo naudu novirzot iekšējās drošības pasākumiem.

Naudu rod arī ārpus fiskālās telpas

Iepriekš FM informēja, ka papildu pasākumu īstenošanai 2023. gadā ir paredzēti līdzekļi no fiskālās telpas 215 miljonu eiro apmērā. Kā nepieciešamie finanšu resursi ir izmantoti arī budžeta izpildes procesā pārdalāmie finanšu līdzekļi un papildu iemaksas valsts budžetā no valsts kapitālsabiedrībām, nodrošinot nepieciešamo finansējumu 141 miljona eiro apmērā. Jāņem vērā, ka šis finansējums ir pārdale budžeta ietvaros un nerada papildu deficītu vai ietekmi uz apstiprināto fiskālo telpu. Tāpat valsts prioritātēm un citām iestādēm ārpus fiskālās telpas vienreizējām investīcijām valsts drošības dienestu un spēju stiprināšanai ir paredzēti 354 miljoni eiro.

Ašeradens pauda pārliecību, ka jau iepriekš budžetā iestrādātie pasākumi (pedagogu atalgojuma pieaugums, minimālās algas paaugstināšana, valsts atbalsts iedzīvotājiem energoresursu cenu pieauguma kompensācijai, atbalsts Ukrainai) un papildu piedāvātie pasākumi 2023. gada valsts budžeta projektā 710 miljonu eiro apmērā, kā arī Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijas šogad vismaz 1,3 miljardu eiro apmērā nodrošinās ekonomikas transformāciju un vieglāku iespējamo ekonomikas recesijas seku pārvarēšanu, turpmāk nodrošinot tautsaimniecības konkurētspēju un iedzīvotāju labklājības pieaugumu.

2023. gada budžeta izstrādes grafiks paredz, ka līdz 17. janvārim plānots aprēķināt maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopējo apjomu, 19. janvārī valdībā vajadzētu nonākt budžetu pavadošajiem likumprojektiem, kuru plānots skatīt līdz 24. janvārim.

Valdība likumprojektu par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" varētu apstiprināt 7. februārī, bet 9. februārī iesniegt Saeimā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!