CVK pārstāve Kristīne Bērziņa apliecināja, ka piektdien komisijā ieradušies biedrības "Dzimtā valoda" pārstāvji ar savāktiem pilsoņu parakstiem Satversmes grozījumu atbalstam un sākusies dokumentu pieņemšana.
Biedrības pārstāvis Vladimirs Lindermans ceturtdien pastāstīja, ka kopumā savākti 12 400 pilsoņu parakstu, kuri atbalstījuši Satversmes grozījumus, lai pamatlikumā arī krievu valodai noteiktu valsts valodas statusu.
Satversmes 4.pantu ar savāktajiem parakstiem aicināts izteikt šādā redakcijā: valsts valodas Latvijas Republikā ir latviešu valoda un krievu valoda. Attiecīgi papildināts arī pants par deputāta zvērestu, iekļaujot svinīgajā solījumā, ka vienīgās valsts valodas Latvijā ir latviešu un krievu valoda.
Rosināts mainīt arī Satversmes 21.pantu, svītrojot tekstu, ka Saeimas darba valoda ir latviešu valoda.
Satversmes 101.pantu rosināts papildināt, ka pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda un krievu valoda, bet Satversmes 104.pantu papildināt, ka atbildi pēc būtības no valsts un pašvaldību iestādes ikvienam ir tiesības saņemt latviešu un krievu valodā.
Jau vēstīts, ka CVK ar likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu var vērsties ne mazāk kā 10 000 balsstiesīgo Latvijas pilsoņu. Ja pēc pārbaudes parakstu skaits ir pietiekošs, CVK tālāk rīko parakstu vākšanu.
Ja parakstu vākšanā Satversmes grozījumus atbalsta ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita (saskaņā ar pēdējām vēlēšanām – 153 232 iedzīvotāji), Satversmes grozījumu projekts tiek iesniegts Valsts prezidentam, kurš to nodod izskatīšanai Saeimai. Ja Saeima to noraida vai groza, likumprojektu nodod tautas nobalsošanai.
Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, referendumā par tiem ir jānobalso vismaz pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem (pēc jaunākajiem datiem – 771 350).