Šo summu nodrošinās no Zāļu valsts aģentūras maksas pakalpojumu naudas atlikuma.
Šāds reģistrs nepieciešams, jo saskaņā ar likumu viena sieviete drīkst ziedot noteiktu skaitu olšūnu. Reģistra neesamība pieļauj iespēju, ka viena dzimumšūnu donora ziedotais materiāls tiek izmantots vairāk reižu, nekā to nosaka Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma ierobežojums.
Proti, medicīniskās apaugļošanas rezultātā no viena dzimumšūnu donora dzimušo bērnu skaits valstī nebūtu lielāks par trim (izņemot daudzaugļu grūtniecības gadījumus). Pašlaik Latvijā atļauja darbībām ar reproduktīvām šūnām izsniegta septiņiem centriem.
Lai gan sākotnēji plānoja, ka reģistrs sāks darboties jau 2019. gada janvārī, Saeima atļāva Veselības ministrijai un Nacionālajam veselības dienestam to izveidot vēlāk.
Šonedēļ valdībā apstiprinātie noteikumi paredz kārtību, kādā notiek informācijas apmaiņa par dzimumšūnu izmantošanu. Tā no nākamā gada 1. jūlija notiks e–veselības sistēmā. Informācijai varēs piekļūt tikai ārstniecības iestādes, kas sniedz medicīniskās apaugļošanas pakalpojumus. Grozījumi paredz, ka e–veselībā būs jāiekļauj arī vēsturiskie dati, kas ārstniecības iestādes rīcībā bija līdz šim.
Sistēmā būs jānorāda arī informācija par dzimumšūnu donora ziedoto dzimumšūnu izmantošanas statusu Latvijā – aktīvs, daļēji bloķēts vai bloķēts neatgriezeniski. Taču, visticamāk, vēl šogad Nacionālais veselības dienests veidos dzimumšūnu donoru uzskaites pagaidu sistēmu, kuru pēc tam izmantos datu bāzē.
Vēstīts, ka Saeima jūnijā galīgajā lasījumā nobalsoja par grozījumiem Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, atsakoties no priekšlikuma ļaut tikai dzemdējušām sievietēm būt par dzimumšūnu donorēm.
Saeimas lēmums nozīmē to, ka tāpat kā līdz šim dzimumšūnas varēs ziedot veseli vīrieši vecumā no 18 līdz 45 gadiem un sievietes vecumā no 18 līdz 35 gadiem.
