"[..] Ko mēs varam izskaidrot, ja mēs jau runājam no tādām vaininieku pozīcijām?" pauda NA līderis.
Dzintars arī norādīja, ka vispārīgi kritušos karavīrus piemin arī 11.novembrī, tomēr "man ir pilnīgi nepieņemami, ka kāds spētu norādīt, kuros datumos un vietās būtu pareizi vai nepareizi godināt leģionārus". Viņš arī atzina, ka viņu personīgi neviens nekad neesot mēģinājis pārliecināt nedoties uz leģionāru piemiņas pasākumiem, jo, acīmredzot, saprotot, ka tas būtu "pilnīgi neprātīgi".
Viņš ir pārliecināts, ka 16.martā pie Brīvības pieminekļa dosies lielākā daļa NA frakcijas deputātu, lai gan tas esot brīvprātīgas pasākums un partijā neesot uzstādījuma par obligātu leģionāru piemiņas pasākumu apmeklējumu.
"Vietās, kur ziedus noliek vecie karavīri, viņu laikabiedri un piederīgie - ar Latvijas karogu, neizmantojot nekādu svešu simboliku, būsim atklāti, arī sirdī un pārliecībā esot uzticīgi tikai Latvijas valsts simboliem, - protestēt, bļaut un apsaukāt šos cilvēkus ir necilvēcīgi un zemiski neatkarīgi no ideoloģiskās pārliecības," uzsvēra Dzintars.
Jau vēstīts, ka saskaņā ar Ārlietu ministrijas oficiālo pozīciju, kas pausta arī ārvalstu vēstniekiem Latvijā, 16.marts nav oficiāla piemiņas diena, un Latvijas valdības pārstāvji pasākumos nepiedalīsies. Oficiāli Latvija kritušos karavīrus piemin 11.novembrī, skaidro ĀM.
Ministrija arī norāda, ka Latvija stingri nosoda visas totalitārās ideoloģijas un Otrajā pasaules kara laikā pastrādātos noziegumus pret cilvēci un kara noziegumus. Latvija kategoriski nosoda Holokaustu kā vienu no briesmīgākajiem nacistu režīma noziegumiem un piemin tā upurus.
Vienlaikus Latvija kā demokrātiska valsts nodrošina visas cilvēka tiesības un brīvības, ieskaitot pulcēšanās brīvību, norādīts ĀM skaidrojumā.
Tāpat ziņots, ka Nacionālo apvienību (NA) pārstāvošie ministri Žanete Jaunzeme Grende un Gaidis Bērziņš 16.martā notiekošajos leģionāru atceres pasākumos nepiedalīsies, jo neatradīsies Latvijā.