Dzintars: pārliecinošs balsojums pret krievu valodu – mandāts partijām īstenot latvisku politiku
Foto: F64

Lielā aktivitāte "krievu valodas referendumā" ir saprotama, jo tas bija jautājums par valsts pamatiem, un, ja balsojums pret krievu kā otro valsts valodu būs nospiedošā pārsvarā, tas būšot tulkojams kā iedzīvotāju mandāts politiķiem īstenot latvisku politiku, portālam "Delfi" sestdienas vakarā pauda Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Dzintars pauda prieku par lielo pilsoņu aktivitāti referendumā, taču atzina, ka viņam tas neesot bijis pārsteigums, jo, salīdzinot ar šo tautas nobalsošanu, iepriekšējās bijušas "kosmētiska rakstura".

Nacionālās apvienības līderis uzskata, ka arī, ja referendumā "pret" nobalsojušo pārsvars būs būtisks, tas nenozīmēs, ka latviešu valoda nav apdraudēta, jo, par apdraudējumu liecinot tas, ka "Latvijas pilsoņiem bija jāiet un jāpauž savs viedoklis tik pašsaprotamā jautājumā".

Dzintara ieskatā, problēma radusies, jo Latvijas sabiedrībā, jo sevišķi politiķu vidū, vairums vārdos iestājas par latviešu valodas stiprināšanu, taču praksē, piemēram, runā ar medijiem krieviski un "pieļauj sašķeltību izglītības sistēmā".

Viņš gan kā nepamatotas spekulācijas noraidīja versijas, ka VL-TB/LNNK pēc referenduma varētu nākt klajā ar kādām jaunām iniciatīvām izglītības jautājumā, sakot, ka "mēs neko jaunu neiniciēsim, bet turpināsim iesākto un mēģināsim par to pārliecināt partnerus".

Dzintaram bažas radot tas, ka "nesamērīgā vainas sajūta", kas latviešu vairākumam esot raksturīga, pēc referenduma varētu pastiprināties. "Tas, ka mēs esam uzvarējuši, varētu likt atsevišķiem politiķiem piekāpties "Saskaņas centram" vai Vladimiram Lindermanam, un tad viņi būs savu sasnieguši," klāsta VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs.

Dzintars arī pauda īpašu pateicību pilsoņiem-cittautiešiem, kas arī balsoja pret otro valsts valodu, un pieļāva, ka VL-TB/LNNK turpmāk būs tie jāuzrunā aktīvāk.

Savukārt Nacionālā apvienība paziņojumā medijiem uzsvēra, ka referenduma rezultāts ir pilsoņu vairākuma atbalsts latviskai Latvijai, kas vienmēr ir bijis un būs VL-TB/LNNK galvenais mērķis.

"Lai arī referendums pēc būtības bija absurds un mūsu izpratnē antikonstitucionāls, ar rezultātiem nav iespējams spekulēt - tie skaidri un gaiši pierāda Latvijas pilsoņu gribu, tādējādi nav vairs pamata nekādām spekulācijām par to, kādā valstī mēs gribam dzīvot un kādas ir mūsu patiesās vērtības," paziņojumā norāda Dzintars.

"Latviska Latvija nevarēs pastāvēt ilgtermiņā, ja netiks risināti demogrāfijas jautājumi un nodrošināta tautsaimniecības izaugsme, tādēļ NA jau visdrīzākajā laikā nāks klajā ar konkrētiem priekšlikumiem, tostarp par to, kā nodrošināt jaunas darbavietas un tautsaimniecības attīstību Latgalē," teikts apvienības paziņojumā.

NA norāda, ka latviskas Latvijas veidošanai jārūpējas par vienotu izglītības saturu, kas aptver arī mazākumtautību izglītības iestādes, jāveicina dialogs ar mazākumtautībām, jāstiprina atbalsts Jaunsardzes kustībai, jaunatnes sportam un kultūrai, kas veicina sabiedrības saliedētību.

Dzintars paziņojumā arī norāda, ka ne tikai politiķiem, bet arī cilvēkiem pašiem ikdienā ir jābūt prasīgākiem attiecībā pret latviešu valodas lietojumu sabiedriskās vietās, runājot valsts valodā, kā arī domājot par to, cik kvalitatīvs un atbildīgs ir katra valodas lietojums. "Tikai paši cienot savu valodu, varam prasīt to cienīt arī citu tautību pārstāvjus," pauž Dzintars.

Jau vēstīts, ka sestdien notikušajā tā dēvētajā valodas referendumā kopumā piedalījušies 70,40% jeb gandrīz 1,087 miljoni balsstiesīgo pilsoņu, un, lai gan balsotāju aktivitātes rekords nav pārspēts, šajā referendumā piedalījies lielākais vēlētāju skaits tautas nobalsošanās pēc neatkarības atgūšanas, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Centrālā vēlēšanu komisija Raivis Dzintars Valodas referendums VL-TB/LNNK
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus