Valdību veidošana pēc vēlēšanām nekad nav bijusi viegla un ātra, attiecīgi arī pašlaik sabiedrībai nav jāuztraucas, ka šajās sarunās būtu iestājies strupceļš, šādu vērtējumu valdības veidošanas sarunām LTV "Rīta panorāmā" sniedza Nacionālās apvienības (NA) līderis Raivis Dzintars.
Pašlaik rit koalīcijas veidošanas sarunas, kurās aktuālākais jautājums ir, vai "Jaunā vienotība" (JV), NA un "Apvienotais saraksts" (AS) sadarbosies ar partiju "Progresīvie". JV sarunās vairāk aizstāv plašākas koalīcijas veidošanu, savukārt NA un AS ir visai noraidoša attieksme pret "Progresīvajiem", piesaucot ideoloģiskas pretrunas.
Aicināts precizēt, kādi ir NA argumenti pret sadarbību ar "Progresīvajiem", Dzintars pauda, ka abām partijām esot pilnīgi atšķirīgi redzējumi imigrācijas, valsts valodas un nepilsoņu jautājumos. Arī Eiropas līmenī "Progresīvajiem" esot ļoti kreisi partneri, kas liekot apšaubīt sadarbības iespējas ar viņiem.
Taujāts, vai NA tiksies ar "Progresīvajiem", Dzintars paziņoja, ka NA šādu tikšanos nerosinās, jo partijas valde sarunu vedējiem devusi mandātu runāt par valdības izveidi tikai ar JV un AS, tomēr, ja "Progresīvie" uz sarunām pieteiksies paši, tad NA no tām neatteiksies, "jo neesam augstprātīgi".
Vērtējot, vai 54 balsis Saeimā ļautu izveidot stabilu valdību, Dzintars klāstīja, ka valdības stabilitāti nosaka ne tikai balsu skaits, bet arī attiecības starp koalīcijas partijām. Savukārt kontroli svarīgajā Nacionālās drošības komisijā varot nodrošināt ar Saeimas Kārtības ruļļa grozījumiem, turklāt Dzintars cer, ka "Progresīvie" nebūšot pretvalstiski, lai šajā komisijā bloķētos ar pārējo opozīciju.
Par amatiem un personālijām partijas savstarpēji esot runājušas tikai "kaut kādā neformālā, pataustīšanās līmenī", tāpēc Dzintars attiecās par šo jautājumu runāt, tostarp neatbildēja uz jautājumu, vai zemkopības ministra amatam NA atkārtoti virzīs Kasparu Gerhardu, kurš vēlēšanās nekandidēja. Ja partija ir pārvēlēta, tad jābūt ļoti būtiskiem argumentiem, lai mainītu ministrus, piebilda politiķis.
14. Saeimas vēlēšanās labāko rezultātu sasniedza "Jaunā vienotība", kura nākamajā Saeimā ieguvusi 26 mandātus, seko Zaļo un zemnieku savienība - 16, "Apvienotais saraksts" - 15, Nacionālā apvienība - 13, "Stabilitātei!" - 11, "Progresīvie" - 10 un "Latvija pirmajā vietā", kura ieguvusi deviņus mandātus.
