Dzintars: VL-TB/LNNK nav rosinājusi brīvības cīnītāju godināšanu pārcelt no 16.marta uz 17.martu  (291)

Kā skaidroja Dzintars, nacionālajā apvienībā ir bijusi diskusija par 16.marta vēsturiskās nozīmes papildināšanu, ieviešot papildus pasākumus 17.martā.

"Nacionālajai apvienībai nav bijusi iecere pārnest 16.marta centrālos pasākumus - dievkalpojumu, gājienus - uz citu datumu. Turklāt mēs šos pasākumus nemaz neorganizējam," teica VL-TB/LNNK līderis.

Dzintars norādīja, ka iecerēts ieviest jaunus pasākumus 17.martā - dienā, kad 1944.gadā Konstantīna Čakstes vadītā Latvijas Centrālā padome (LCP) sagatavoja memorandu, kurā Latvijas politiskie un kultūras darbinieki aicināja atjaunot Latvijas faktisko suverenitāti.

Nacionālās apvienības pārstāvis arī pastāstīja, ka 16.marta pasākumos piedalās no 15 gadu vecuma un plāno to darīt arī turpmāk.

Dzintars arī pauda gandarījumu par šodien Valsts prezidenta Andra Bērziņa pausto saistībā ar leģionāriem. "Izsaku dziļu cieņu par to, ka beidzot augstai valsts amatpersonai pieticis dūšas atklāti paust viedokli par to, kas noticis 16.martā," teica politiķis.

Kā ziņots, laikraksts "Diena" otrdien vēstīja, ka VL-TB/LNNK brīvības cīnītāju godināšanu rosinās pārcelt no 16. uz 17.martu. VL-TB/LNNK drīzumā uz šādu diskusiju aicināšot koalīcijas partnerus, bet šogad vēl pieminēs leģionāru piemiņu tāpat kā līdz šim, 16.martā noliekot ziedus pie Brīvības pieminekļa un dodoties uz Lestenes Brāļu kapiem.

Ar šo iniciatīvu VL-TB/LNNK valdē nākuši klajā deputāti Einars Cilinskis un Imants Parādnieks, to atbalsta arī tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš un vēl vairāki kolēģi. Taču valde atzinusi, ka šogad šo ideju nav iespējams īstenot un par to jāatsāk diskusijas pēc 16.marta. Klātesošo vidū ir bijuši partijas biedri, kas 16.marta aizstāšanu ar 17.martu neatbalsta.

LCP, kas dibināta 1943.gada augustā nacistiskās okupācijas laikā, cīnījās par neatkarības atjaunošanu un pret abām okupācijas varām, cenšoties par to informēt Rietumu sabiedrību. Tā apvienoja vairākus politiskos spēkus, kas darbojās Latvijas brīvvalsts laikā, to vidū bija arī Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija un Zemnieku savienība. Viens no LCP mērķiem bija Latvijas armijas izveide cerībā, ka te liela loma būtu ģenerāļa Jāņa Kureļa vadītajai militārajai vienībai. Savukārt K.Čaksti ievēlēja par LCP priekšsēdētāju ar domu, ka pēc neatkarības atjaunošanas viņš varētu kļūt par Latvijas prezidentu. Memorandu parakstīja sabiedrībā ievērojami cilvēki, kā viens no pirmajiem to izdarīja pēdējās Saeimas priekšsēdētājs Pauls Kalniņš. Memoranda oriģināls tika atrasts tikai 2001.gadā, to var apskatīt Latvijas Kara muzejā.