'Dzīvnieku brīvība' cer uz kažokzvēru audzēšanas aizliegumu; sabotieri iztraucē akciju
Foto: LETA

Trešdien, 15. septembrī, biedrība "Dzīvnieku brīvība" uzsāk akciju "Mēnesis sprostā" ar mērķi panākt kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Latvijā. Nākamo 30 dienu laikā ik brīdi sprostā atradīsies kāds dzīvnieku tiesību aizstāvis, lai iejustos kažoku izstrādei sprostos audzēto dzīvnieku "ādā". Portāls "Delfi" piedāvāja akcijas atklāšanai sekot līdzi video tiešraidē.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā vēstīts akcijas mājaslapā, tai pieteikušie 142 cilvēki. Kopumā nākamo 30 dienu laikā būs 60 maiņas, katra ilgs 12 stundas. To laikā trīs līdz četri aktīvisti būs sastopami biedrības informācijas teltī un sprostā. "Mēs pievēršam deputātu uzmanību tam, cik ļoti sabiedrība vēlas šo aizliegumu. Nav labāka veida, kā pašiem klātienē iestāties par tām vērtībām, kuras mēs aizstāvam. Tāpēc ikviens cilvēks, kurš vēlas mainīt šo situāciju un vēlas aizstāvēt dzīvniekus, ir aicināts iestāties par viņiem, esot klāt pie Saeimas ēkas un deputātiem," saka biedrības "Dzīvnieku brīvība" valdes loceklis Aivars Andersons.

"Delfi" jau ziņoja, ka Saeimā iesniegti grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz no 2026. gada 1. janvāra aizliegt Latvijā kažokzvēru audzēšanu ar mērķi iegūt kažokādas.

Biedrības vadītāja Katrīna Krīgere, atbildot uz "Delfi" jautājumu, kādi varētu būt biedrības turpmākie soļi gadījumā, ja ceturtdien likumprojektu par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu nevirzītu skatīšanai Saeimā, atbildēja: "Cīņa noteikti turpināsies līdz uzvarai. Man grūti noticēt, ka deputāti varētu tik klaji noraidīt tik lielas sabiedrības daļas intereses. Ja nu tāds brīnums tiešām notiks, cīņa vienkārši turpināsies. Mēs meklēsim jaunus veidus. Te nav jautājuma, vai zvēraudzēšanu aizliegums tiks pieņemts, jautājums ir – kad."

Arī patversmes "Dzīvnieku draugs" vadītāja Solvita Vība pauda, ka šobrīd jāsper vien pēdējie soļi, lai "atslēgtu" sprostu.

Jau ziņots, Igaunijā šā gada sākumā pieņēma lēmumu aizliegt kažokzvēru audzēšanu, kļūstot par pirmo Baltijas valsti ar tādu nostāju.

Kā novēroja portāls "Delfi", ap pulksten 11 pie Neatkarības laukuma ieradās arī kāds zilā jakā un džinsos tērpts vīrietis. Viņš pauda, ka iestājas par "visu dzīvnieku brīvību", taču neatklāja savu vārdu, jo "tas nav svarīgs". Vēl akcijā bija arī imitēti dzīvnieki, kas tiek audzēti pārtikas ieguvei.

Pirmdien protesta akcijas organizators Renārs Atopkins medijus preses relīzē informēja, ka trešdien pie Saeimas notiks pikets, kurā protestēs pret dzīvnieku nogalināšanu pārtikas ieguvei. Kā trešdien norādīja "Dzīvnieku brīvības" loceklis Andersons, viņaprāt, Atopkins šo akciju rīkoja, lai novērstu uzmanību no biedrības mērķa pārtraukt kažokzvēru audzēšanu Latvijā.

'Dzīvnieku brīvība' cer uz kažokzvēru audzēšanas aizliegumu; sabotieri iztraucē akciju
Foto: DELFI

Neilgi pirms pulksten 8, kad Jēkaba ielā, blakus Neatkarības laukumam, ieradās "Delfi", šeit jau bija sastopami biedrības "Dzīvnieku brīvība" pārstāvji. Viņi šeit bija uzslējuši sarkanu informācijas telti un novietojuši dzelzs sprostu cilvēkam.

Pirmā šajā būrī trešdienas rītā iekāpa Valērija. Pirmajā pavadītajā stundā sprostā viņai bija auksti. Kad "Delfi" ar viņu runā pēc pulksten 9, saule bija pacēlusies augstāk, debesis bija skaidras, un arī viņai palika nedaudz siltāk. "Es apmēram varu saprast un izjust, kā varētu sprostos justies dzīvnieki. [..] Kājas joprojām ļoti salst, bet man līdzi ir vēl vienas bikses, ja nepieciešams. Dzīvniekiem tādas iespējas nav," saka Valērija.

Viņa apņēmusies nākamo 30 dienu laikā vēlreiz kāpt šajā būrī, turklāt Valērija plāno pieredzēt dzīvi sprostā arī nakts laikā. Lai arī "Delfi" ar viņu runā pēc tam, kad viņa sprostā pavadījusi stundu, viņa pati laikam līdzi neseko. "Mēģinu caur sevi izlaist to sajūtu, kā varētu justies dzīvnieki, kas ir iesprostoti visu savu mūžu bez iespējas iziet ārā, izpētīt teritoriju savā apkārtnē. Visnežēlīgākais man šķiet, ka runa ir par savvaļas dzīvniekiem, kuriem būtu jādzīvo savvaļā, nevis šaurā sprostā," noteica Valērija.

Kā teica Andersons, biedrības ieskatā, aizliegt kažokzvēru audzēšanu līdz ar 2026. gadu būtu labs lēmums, jo tas dotu laiku arī šīs nozares uzņēmējiem pārprofilēties.

Biedrība "Dzīvnieku brīvība" jau iepriekš vairākkārt aktualizējusi problēmas kažokzvēru audzēšanā. Par vienu no pēdējiem biedrības pētījumiem var lasīt šeit.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Dzīvnieku brīvība Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form