Kā norādīja Miķelsons, lai arī NVD ir bijusi visai liela kadru mainība, informācijas nodošanas sistēma un zināšanu pārņemšana nav līdz galam realizēta, līdz ar to radot virkni problēmu. Tāpat bijusi "gandrīz neeksistējoša apzināšana par incidentu", kas tagad esot uzlabota. Viņš arī norādīja, ka NVD trūkst resursu, lai ar sistēmas problēmām tiktu galā iekšienē.
Vienlaikus viņš skaidroja, ka līdz šim veikto labojumu uzstādīšanu vairāk ietekmē tehnoloģiskie nevis institucionālie ierobežojumi un veiktās izmaiņas ir "radījušas nepieciešamību pēc jauniem resursiem".
Vaicāts par to, kad e-veselības sistēma būs gatava, Miķelsons konkrētu datumu nenosauca norādot, ka "e-veselība jau strādā, par viņas ērtību tas ir diskutējams un subjektīvs jautājums".
Kā pastāstīja e-veselības nepilnību novēršanā piesaistītā uzņēmuma "Santa Monica Networks" valdes priekšsēdētājs Uģis Bērziņš, maijā sākot darbu par prioritāti izvirzīta sistēmas stabilitāte. Tika veikta infrastruktūras analīze, lai apzinātu tās veiktspēju un pieejamību. Saskaņā ar viņa pausto šobrīd tiek veikts "daudz korektāks" sistēmas monitorings.
Bērziņš arī kritizēja sistēmas tīkla arhitektūru, norādot, ka tā ir kompleksa, nav homogēna un starp līmeņiem salāgota, kā arī tās pamatā izmantoti 2011. un 2015. gada komutatori un novecojis tīkla protokols, kuru neizmanto jau vismaz piecus gadus. Viņš norādīja, ka nepieciešams modernizēt komutatorus vismaz līdz 2015. gada līmenim. "Iekārtas ir relatīvi lētas, iepirkumam šodien vajadzētu noslēgties, tad, kad piegāde notiks, tiks izslēgts nelaimīgais [tīkla –aut.] protokols un līmeņi tiks salāgoti," teica Bērziņš.
''Sistēma nav plānota tā, kā šodien tas būtu nepieciešams, parādījušies arī citi drošības riski,'' teica Bērziņš.
Runājot par sistēmas uzlabojumiem, Bērziņš minēja arī nepieciešamību izveidot divu datu centru arhitektūru. Tāpat viņš norādīja, ka drošības sistēmas ir pārlieku noslogotas, un lai arī iekārtas neesot sliktas, tās vajadzētu novietot tur, ''kur tām pienāktos būt''. Arī serveri izvietoti neefektīvi.
Kā ziņots, nepilnības e-veselības sistēmā ir jānovērš starptautiskam uzņēmumam SIA "Santa Monica Networks", kas piedalījies valsts elektronisko iepirkumu konkursā par ekspertu pakalpojumiem un uzvarējis. E-veselību neuzlabos kāds viens ārvalstu eksperts, bet gan komanda, kurā ir pašmāju speciālisti un ārvalstu kolēģi."Santa Monica Networks" starptautiskās grupas uzņēmumi veic IT infrastruktūras integrācijas darbus, kas ietver datu tīklu, serveru, datu glabātavu un drošības risinājumu arhitektūras izveidi un risinājumu piegādi. E-veselībai piesaistītie ārvalstu speciālisti kopā ar Latvijas speciālistiem nelabo kļūdas e-veselībā, bet gan optimizē esošās aparatūras resursus, lai sistēma strādātu ātrāk un neveidotos sastrēgumi.
Vēstīts, ka aptuveni divas trešdaļas jeb 67% ārstu līdz ar e-veselības ieviešanas ir spiesti ilgāk strādāt ar dažādiem dokumentiem, bet tikai 16% ārstu patērētais darba laiks ar dažādiem dokumentiem ir samazinājies, liecina Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS aprīļa beigās un maija sākumā veiktā aptauja "Latvijas ārstu vērtējums par e-veselības sistēmu un veselības aprūpes sistēmas reformu".Par problēmām ar šo sistēmu, kuras izveidē tika ieguldīti vairāki miljoni eiro, sūdzējušies arī iedzīvotāji, kuriem sistēmas darbības dēļ radušies sarežģījumi iegādāties ārsta izrakstītās zāles.
