Foto: Shutterstock
Ģimenes ārstei Alisei Nīcmanei-Aišpurei ir sava recepte nervu saudzēšanai – pēc iespējas mazāk darbā izmantot e-veselību. Visu, ko vien ir iespējams, viņa izdara savā lokālajā datorprogrammā un pēcāk datus pārsūta uz e-veselību. Tas gan viņai nozīmē naudas ieguldījumu par programmas licences maksu, toties palīdz ietaupīt dažus sirmus matus. Ja šīs pašas lietas būtu jādara e-veselības sistēmā, "tad es laikam mainītu profesiju," ārste nosaka. Trūkstot pacietības veltīt laiku cīņai ar lēno un neērto sistēmu, ko mediķi kritizējuši jau gadiem.

Miljonus izmaksājušie divi piegājieni, kuros mēģināts izveidot kvalitatīvi strādājošu e-veselības sistēmu rezultējušies ar "brāķi", pret kura izmantošanu daudzi ārsti jau no sākta gala protestēja, taču neveiksmīgi – sistēma viņiem bija obligāti jāizmanto, lai nezaudētu tajā ieguldītos Eiropas fondu miljonus. Pagājuši trīs gadi, kopš e-veselības lietošana ir obligāta, un jau uzsākti priekšdarbi, lai veidotu jaunu veselības digitālo platformu. Tas būs trešais mēģinājums izveidot ārstiem un pacientiem draudzīgāku sistēmu, un atbildība par iepriekšējām divām neveiksmēm, kas izmaksāja dārgi, ir izšķīdusi starp daudzajiem projektos iesaistītajiem. Atbildīgo saraksts ir plašs, nesodīto saraksts – ne mazāk plašs. To, ka viņi tiks turēti pa gabalu no jaunā e-veselības projekta izstrādes, nozares ministrs nevar apsolīt.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!