E-veselību skāris 'izkliedēts uzbrukums' – tūkstošiem pieprasījumu no 20 valstīm
Foto: Reuters/Scanpix

Otrdien pulksten 13.14 Nacionālā veselības dienesta informācijas sistēmai un e-veselībai ir noticis uzbrukums, liecina Veselības ministrijas paziņojums.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

VM valsts sekretārs Aivars Lapiņš preses brīfingā sacīja, ka ir noticis uzbrukums Nacionālā Veselības dienesta (NVD) sistēmām, tai skaitā e-veselībai. Speciālisti uzreiz pēc uzbrukuma atslēguši pieeju sistēmai no ārpuses. Pēc šī incidenta notikušā izmeklēšanā ir iesaistītas visas atbildīgās instances.

"Ir skaidrs tas, ka tas bija plānots uzbrukums, izkliedēts uzbrukums, kā to sauc speciālisti, jo tas tika veikts vienlaicīgi no vairākām valstīm, vai datorsistēmām, kas uzdodas par tādām valstīm," sacīja Lapiņš. Viņš uzsvēra, ka tās bijušas vairāk nekā 20 valstis, no kurām bijuši uzbrukumi, bijušas gan ES valstis, gan ārpus savienības, tostarp tādām valstīm kā Tobago. Sistēma sekundes laikā saņēmusi vairāk nekā 10 tūkstošus pieprasījumu, kas nav nedz iespējams, nedz normāli.

Sistēmas darbība tika atjaunota pulksten 15.56. Pirms tam sistēma tika apstādināta arī drošības apsvērumu dēļ. Šobrīd veikti papildus drošības pasākumi, lai stabilizētu e-veselības darbību, un sistēma strādā ierastajā režīmā.

Plašāka informācija par izmeklēšanas rezultātiem tiks sniegta tiklīdz tas būs iespējams.

Traucējumi kopš tā brīža nav novēroti.

Šobrīd nav informācijas, ka pacientu dati no e-veselības varēt būt noplūduši. VM rīcībā esošā informācija liecina, ka "esam pareizajā brīdī aizvēruši sistēmu". Informācijas sistēmā esošie dati ir drošībā, apliecina ministrija.

VM atgādina, ka zāļu recepšu un darbnespējas lapu saņemšana iedzīvotājiem tiek nodrošināta arī sistēmas darbības traucējumu gadījumos. Ja sistēmas darbības, interneta, elektrības traucējumu vai citu tehnisku iemeslu dēļ ārsts nevar izmantot e-veselības sistēmu, viņš ir tiesīgs izrakstīt pacientam recepti papīra formā.

Šīs receptes elektronizēšana jeb ievade e-veselības sistēmā tiek veikta aptiekā, tiklīdz tas ir iespējams.

Savukārt, ja nepieciešams atvērt darbnespējas lapu, ārsts var veikt atzīmi par tehniskiem traucējumiem pacienta medicīniskajā dokumentācijā un atvērt e-darbnespējas lapu nākamo piecu darba dienu laikā, norādot e-veselības sistēmā darbnespējas perioda pirmo dienu.

Kā ziņo LETA, otrdien bija traucēta e-veselības darbība. Ierakstot interneta pārlūka adreses lauciņā "eveseliba.gov.lv", mājaslapa neatveras un parādās paziņojums, ka vietne nav sasniedzama.

Zvanot uz e-veselības atbalsta tālruni iedzīvotājiem, bija dzirdams automātiskajā atbildētājā ierunāts paziņojums: "Informējam, ka e-veselības sistēmā tiek veikti tehniski uzlabojumi, līdz ar to ir iespējami darbības pārtraukumi. Sistēmas darbību plānojam atjaunot tuvāko stundu laikā."

Tāpat otrdien pēcpusdienā nebija sasniedzama Nacionālā veselības dienesta (NVD) mājaslapa, vēstīja LETA.

Kā pārliecinājās portāls "Delfi" raksta publicēšanas brīdī e-veselības mājas lapa darbojas, bet NVD mājas lapa nav pieejama.

"Delfi" jau ziņoja, otrdienas rītā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) paziņoja, ka e-veselības sistēmā, visticamāk, notikusi ļaunprātīga ielaušanās. Pēc politiķes paziņojuma intervijā LTV premjers Māris Kučinskis (ZZS) gan šādu informāciju neapstiprināja.

Jau ziņots, ka par obligātu e-veselība kļuva šī gada 1. janvārī, līdz ar to darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite kļuva tikai elektroniska. Tiesa, pirmajās dienās e-veselības sistēma bija lēna un dažbrīd pat vispār nedarbojās.

Taujājot ārstiem un farmaceitiem par to, kā sokas darbs ar e-veselību, pirmā atbilde itin visur ir – lēni.

Daļa portāla "Delfi" uzrunāto e-veselības lietotāju uzsvēra, ka sistēma ir uzbūvēta lietotājam nedraudzīgā veidā, proti, tā nav pārskatāma un tajā jāveic daudz lieku darbību.

Vairāki ārsti jau iepriekš portālam "Delfi" norādījuši, ka darba ikdienu būtiski apgrūtina darba nespējas lapu izrakstīšana un pagarināšana, jo dažkārt e-veselība "pazaudē" pat pašas izdotu "zilo lapu".

"Ir reģistrēti gadījumi, kad sistēma nemāk atrast pašas izdotu dokumenta numuru, lai varētu turpināt B e-darbnespējas lapu, nav iespējams pagarināt sistēmā atvērtu, citā iestādē nenoslēgtu lapu vai pagarināt citā iestādē izdotu lapu, kamēr tā nav ievadīta sistēmā. Tāda saskaņošana un atkārtota pacienta kartes skatīšana un pildīšana prasa papildu darbu un laiku," skaidroja Latvijas ģimenes ārstu apvienības prezidente Sarmīte Veide.

Kopējais e-veselības projektā izmantotais finansējums ir 10,55 miljoni eiro, no kuriem 9,56 miljoni eiro ir piesaistīti no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējuma un 0,99 miljoni eiro no valsts budžeta.
Šajā summā gan nav ierēķināti nākotnes izdevumi, kas būs nepieciešami e-veselības sistēmas turpmākai ieviešanai un uzturēšanai no NVD dienesta.
Piemēram, 2017. gadā tie bija 1,22 miljoni eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Aija Barča e-veselība Saeima Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form