Ebreju glābšana un nokosts krūtsgals – spāņu Zilās divīzijas gaitas Latvijā

2. pasaules kara laikā, kad Rīga atradās vācu okupācijas varā, te varēja sastapt plašu plejādi ar dažādu valstu karavīriem, kuri cīnījās nacistiskās Vācijas rindās. Starp dāņiem, norvēģiem, somiem, valoņiem, itāļiem, nīderlandiešiem un citām tautībām Rīgā gandrīz divus gadus uzturējās spāņu brīvprātīgās Zilās divīzijas karavīri, kuriem šeit bija iekārtots divīzijas hospitālis un atpūtas bāze. Lai arī “spāņu laiki” Rīgā bija īsi, viņi paguva sastrādāt ne mazumu darbu un “nedarbu”.

Lai gan Spānija 2. pasaules kara laikā bija neitrāla, sākot no 1941. gada rudens, nacistiskās Vācijas pusē Austrumu frontē pret Padomju Savienību karoja spāņu brīvprātīgo vienība “Divisíon Azul” jeb Zilā divīzija. Formālais iemesls divīzijas sūtīšanai uz Austrumu fronti bija Padomju Savienības palīdzība republikāņiem Spānijas pilsoņu karā.

Divīzijas sastāvā bija ne tikai ģenerāļa Fransisko Franko režīma atbalstītāji un spāņu fašistiskās partijas “Falanga” biedri. Daudzi spāņi devās karot uz Austrumu fronti, vienkārši meklējot piedzīvojumus, citus vilināja dāsnais atalgojums. Vienlaikus divīzijā nonāca arī spāņu zemnieki un pat Franko režīma pretinieki, kuri uz Padomju Krieviju devās no cietuma kamerām Spānijā.