Foto: Arhīva foto
Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome un vairāki cietušie vērsušies pie Latvijas Republikas ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera ar iesniegumu par kriminālprocesa atjaunošanu pret Herbertu Cukuru, informē padome paziņojumā medijiem.

2018. gada oktobrī Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors pieņēma lēmumu izbeigt kriminālprocesu saistībā ar to, ka Cukura darbībās netika konstatēts Krimināllikuma 71. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs.

Iesniegums par kriminālprocesa atjaunošanu pret Herbertu Cukuru tiek pamatots ar jauniem būtiskiem iepriekš prokuratūrai nezināmiem apstākļiem, informē Ebreju draudžu un kopienu padome. Tajā skaitā ar Izraēlā dzīvojošas privātpersonas liecībām, kura personīgi redzēja Cukuru un vēroja viņa darbības Rīgas geto teritorijā ieslodzīto konvojēšanas laikā uz Rumbulu, uz masveida nogalināšanas vietu 1941. gada rudenī, ka arī ar Ābrama Šapiro atmiņām, kuras iesniedza viņa mantinieki.

"Šapiro ģimene tika izraidīta no sava dzīvokļa, bet tajā apmetās pats Cukurs, piesavinot viņu mantas un īpašumu. 16 gadus vecais Ābrams Šapiro ar Cukura lēmumu tika nosūtīts spaidu darbos "Arāja komandas" garāžā. Turklāt viņu speciāli veda uz Šapiro ģimenes dzīvokli un lika spēlēt klavieres, izklaidējot iedzērušos Arāja komandas locekļus. Šapiro tēvs nacistu okupācijas sākumā tika apcietināts, ieslodzīts Centrālcietumā un pēc tam nogalināts. Ābrams ar māti vēlāk nonāca Rīgas geto, kur māte tika nogalināta vienā no akcijām. Pēc Otrā pasaules kara Šapiro kungs apmetās ASV. Viņš nomira 2013. gadā, un šodien viņa mantinieki pieprasa atzīt viņus par cietušiem no Cukura noziedzīgām darbībām, ar kurām tika nodarīts morāls un materiāls kaitējums Šapiro ģimenei," paziņojumā norāda Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome.

Turklāt padome uzsver, ka "papildus nesen atklātajiem faktiem un apstākļiem ir daudzas citas liecības, kas apstiprina Cukura noziedzīgās darbības, kuras tika savāktas un pienācīgi dokumentētas dažādās valstīs pēckara periodā". Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome uzskata, ka prokuratūra nepamatoti noraidīja šos pierādījumus, neizskatot tos pēc būtības. Šie fakti un materiāli ir norādīti iesniegumā.

Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome un cietušie lūdz atsākt kriminālprocesu par Cukura noziegumiem, jo ​​ir jauni fakti, dokumentālie pierādījumi un cietušie. Padome un cietušie cer uz objektīvu, ātru un caurredzamu šīs lietas izskatīšanu, kurā jāņem vērā prakse, pieeja un pieredze, ko starptautiskā tiesību sistēma ir uzkrājusi noziegumu pret cilvēci un nacistu noziegumu jautājumos. Gan padome, gan cietušie ir gatavi procesa ietvaros sniegt pilnīgu atbalstu un visaptverošo palīdzību.

Jau ziņots, ka Ģenerālprokuratūra izbeigusi 2006.gadā sākto kriminālprocesu par latviešu aviatora Herberta Cukura iespējamo līdzdalību ebreju civiliedzīvotāju iznīcināšanā.

Laikraksts "Latvijas Avīze" vēstīja, ka kriminālprocess izbeigts pagājušā gada 23. oktobrī.

"Cukura darbībās netika konstatēts Krimināllikuma 71.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs, kā arī kriminālprocesā netika noskaidrota neviena konkrēta un dzīvi esoša persona, par kuras darbībām saistībā ar tās iespējamo dalību kādā no šādām ebreju tautības civiliedzīvotāju masveida iznīcināšanas akcijām būtu pamats un nepieciešamība veikt turpmāku izmeklēšanu," teikts Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurora Monvida Zelča sagatavotajā slēdzienā.

Ģenerālprokuratūra 2006.gadā sāka krimināllietu par ebreju tautības civiliedzīvotāju masveida iznīcināšanas akcijām Latvijas teritorijā Otrā pasaules kara laikā pēc Krimināllikuma 71.panta par genocīdu. Šinī kriminālprocesā tika izmeklēta arī Herberta Cukura darbība Vācijas drošības dienesta (SD) Latviešu drošības palīgpolicijā jeb tā saucamajā "Arāja komandā", kuras komandieris bija Viktors Arājs.

Jau pirms vairākiem gadiem Ģenerālprokuratūras sāktajā pārbaudē konstatēts, ka Otrā pasaules kara laikā Cukura darbība ir bijusi saistīta ar SD tā saucamo "Arāja komandu".

Kriminālprocesā pierādīts, ka Cukurs 1941.gada 14.jūlijā virsnieka pakāpē sācis dienestu "Arāja komandā". Sākotnēji Cukurs bijis Arāja palīgs, bet vēlāk - atbildīgais par dienesta automašīnu ekspluatāciju un remontiem, bruņojuma uzglabāšanu, tās tehnisko apkopi un izsniegšanu.

Izmeklēšanas gaitā plaša informācija iegūta, veicot pārbaudi Latvijas Republikas arhīvos, izpētot simtiem bijušās LPSR Valsts Drošības komitejas (VDK) arhīva krimināllietas, tajā skaitā krimināllietu Arāja apsūdzībā, arhīvu fonda "LPSR Ārkārtējā komisija" materiālus, pārbaudot krimināllietu materiālus, kuros bijusī LPSR VDK apkopojusi "Arāja komandas" dalībnieku liecības, kā arī Hamburgas apgabaltiesas materiālus Arāja lietas iztiesāšanā. Tāpat tika nosūtīti tiesiskās palīdzības lūgumi Krievijai, Brazīlijai, Hamburgas apgabaltiesai, kā arī analizēti Simona Vīzentāla centra atsūtītie materiāli, masu medijos pieejamā informācija, Cukura radinieku atsūtītā informācija un cita veida informācija.

Saņemtā informācija no ārvalstīm, tostarp Krievijas, jau iepriekš nav bijusi pietiekama, lai varētu apstiprināt vai noliegt faktu par Cukura līdzdalību ebreju tautības civiliedzīvotāju iznīcināšanā.

Cukurs dzimis 1900.gadā Liepājā, miris 1965.gadā Urugvajā, Montevideo. Cukurs bija ievērojams latviešu aviators un virsnieks. 30.gados viņš kļuva slavens ar saviem lidojumiem paškonstruētās lidmašīnās no Latvijas uz Gambiju un Japānu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!