Tā kā Saeima liegusi atbalstu likumprojektam par 32 miljonu latu kompensāciju Latvijas ebreju kopienai, "turpmāk ar Latvijas holokausta upuru īpašumu kompensāciju jautājumu nodarbosies ebreju starptautiskās organizācijas", prognozē Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājs Arkādijs Suharenko.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Laikraksts "Neatkarīgā" vēsta, ka starptautiskas ebreju organizācijas patlaban šādas sarunas risinot ar Poliju un Lietuvu par attiecīgi 23 un 1,2 miljardu eiro kompensāciju. "Mūsu valdībai, protams, ir labāk zināms, ar ko sadarboties, – ar Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomi vai ar starptautiskām ebreju organizācijām," daudznozīmīgi saka Suharenko.

Viens no likumprojekta aktīvākajiem kritiķiem – advokāts un īpašumu denacionalizāciju regulējošo likumu līdzautors Andris Grūtups – apgalvo, ka viņa rīcībā ir informācija par ASV vēstniecības spiedienu, lai šāds kompensāciju likumprojekts taptu. "No kompetentiem cilvēkiem dzirdu, un arī lietu loģika rāda, ka premjeram bijusi saruna ar Valsts prezidenti un ASV vēstnieci, kurā viņam lūgts šādu lēmumu pieņemt," laikrakstā "Latvijas Avīze" 15. martā publicētajā intervijā atklāj advokāts. Tikmēr politiski ietekmīgais Tautas partijas dibinātājs Andris Šķēle svētdienas vakarā LNT, runājot par, viņaprāt, nepamatotajiem aicinājumiem atlaist Saeimu, kā vienu no galvenajiem neapmierinātības iemesliem ar parlamenta darbu minēja tieši lēmumu noraidīt "pazemojošo likumprojektu".

Premjerministrs Aigars Kalvītis (TP), kura paspārnē tapa diskutablais, valdības atbalstītais, bet Saeimas noraidītais likumprojekts, Neatkarīgajai pirms pāris nedēļām uzsvēra, ka patlaban jautājums netiek aiztikts, tomēr pareģoja, ka ir iespējama tā aktualizēšana no starptautisko ebreju organizāciju puses. Suharenko pēc nesenās tikšanās ar premjerministra biroja vadītāju Māri Riekstiņu (TP) secinājis, ka jautājums atlikts tikai uz laiku.

Sarunā ar laikrakstu Riekstiņš gan iepriekš neizklausījās tik pozitīvs: "Es domāju, ka tā lieta acīmredzot neies uz priekšu."

Noraidītā likumprojekta strīdīgākais aspekts par holokaustā iznīcināto dzimtu īpašumu kompensāciju, ko, pēc daudzu uzskata, varētu traktēt kā vainas uzņemšanos par holokaustu, pēc ebreju kopienas domām, nenozīmējot kolektīvās vainas uzņemšanos, tomēr Suharenko uzsver, ka "atteikšanās no holokausta seku likvidācijas, pēc mūsu domām, nozīmē solidarizēšanos ar tiem, kas piedalījās laupīšanās un slepkavošanā".

Suharenko, kurš ir ne tikai Latvijas ebreju kopienas galvenais runasvīrs, bet arī viens no "Rietumu bankas" līdzīpašniekiem, kā apvainojošu un nepamatotu uztver jautājumu, vai kompensācijās izmaksājamo naudu – 10 gados kopumā ap 32 miljoniem latu – daļēji vai pilnībā nebija plānots turēt šīs bankas kontos. "Citiem vārdiem sakot, jūs jautājat, vai es kā 'Rietumu bankas" akcionārs negrasos izmantot savu amatu ebreju kopienā savas bagātības vairošanai. Jautājums ir interesants. Es par to iepriekš pat netiku domājis šādā kontekstā," rakstiskā atbildē atzīst Suharenko, atgādinot par bankas mecenātismu.

Par apvainojošu ebreju kopienas līderis uzskata arī lūgumu atbildēt, vai ir pamatotas aizkulišu runas par premjerministra biroja bijušā vadītāja Jurģa Liepnieka (vadīja darba grupu kompensāciju likumprojekta izstrādei), iespējams, personīgo ieinteresētību tā virzīšanā, proti, par it kā bijušo vienošanos par materiālu ieguvumu no dažiem kompensējamo īpašumu sarakstā esošajiem Rīgas centra namiem. "Ja arī Liepnieka kungs būtu personīgi ieinteresēts šī likumprojekta pieņemšanā, tad tikai tāpēc, ka ir Latvijas patriots un labāk par citiem izprot, kādu ļaunumu valstij var nodarīt atteikums kompensēt holokausta upuru īpašumus," norāda Suharenko, skaidrojot, ka kompensāciju naudas kontrolei bijis plānots izveidot fondu, kura vadībā darbotos arī Finanšu ministrijas pārstāvji.

"Apspriežot ar Liepnieka kungu likumprojektu, viņš teica: "Arkādij, šis likums tiek rakstīts ar Tautas partijas patronāžu kopā ar ebreju kopienu, un, lai nebūtu nekādas apmelošanas, izveidosim to maksimāli caurspīdīgu"," abu it kā notikušo sarunu atminas Suharenko. Arī premjerministrs Kalvītis "Neatkarīgajai" noliedz šādu baumu pamatotību: "Neesmu neko tādu dzirdējis. Kā viņš kaut ko varēja darīt savās interesēs, ja viņš nepieņēma lēmumus?"

Jau vēstīts, ka Kalvītis februāra vidū paziņoja, ka, ņemot vērā Saeimas noraidošo attieksmi pret šo likumprojektu, viņš nolēmis šīs parlamenta sasaukuma laikā to vairs nevirzīt.

Intervijā "Latvijas Radio" raidījumā "Krustpunktā" Kalvītis sacīja, ka jautājums par kompensācijām ebrejiem vēsturiski netaisnīgo seku novēršanai "nav ne viena mēneša, ne gada, ne desmit gadu laikā atrisināms jautājums". "Ja parlaments politiski nav gatavs to risināt, tad, acīmredzot, šī sasaukuma laikā tas netiks risināts," sacīja Kalvītis.

Likumprojekts izraisīja asas debates sabiedrībā, jo tā pieņemšanas gadījumā kompensācijas vēlētos saņemt arī citu tautību pārstāvji, kas netaisnīgi cietuši nacistiem un komunistiem, tostarp, latvieši.

Lai gan Kalvītis iepriekš uzsvēra nepieciešamību atrisināt šo jautājumu, pagājušā gada nogalē TP kongresā asu kritiku par to ietekmīgais ierindas biedrs Andris Šķēle.

"Mēs esam gatavi atbalstīt mazākumtautības, taču visas ar vienādiem nosacījumiem," toreiz sacīja Šķēle, pieļaujot iespēju, ka nākotnē varētu atkal būt mēģinājums reanimēt šo likumu. Savukārt par likumprojekta virzību atbildīgais Jurģis Liepnieks pērnā gada nogalē pameta premjera biroja vadītāja amatu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form