ECT atzīst par pamatotu laikraksta 'Diena' un Ozoliņa sūdzību par preses brīvības ierobežošanu

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) atzinusi par pamatotu laikraksta "Diena" un tā žurnālista Aivara Ozoliņa sūdzību par nepamatotu iejaukšanos tiesībās uz vārda brīvību laikā, kad Latvijas tiesas izskatīja bijušā ekonomikas ministra Laimoņa Strujēviča (LZS) prasību pret laikrakstu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Ārlietu ministrijā informē, ka, atsaucoties uz ECT un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pantu, iesniedzēji – laikraksts "Diena" un žurnālists Aivars Ozoliņš sūdzējās par nepamatotu iejaukšanos viņu tiesībās uz vārda brīvību, proti, par tiesvedības iznākumu Latvijas tiesās, kuras dēļ laikrakstam "Diena" bija jāatsauc daļa no publicētās informācijas, jāatlīdzina Laimonim Strujēvičam nodarītais morālais kaitējums, kā arī jāatlīdzina tiesāšanās izdevumi.

Tiesa vienbalsīgi atzina, ka ir noticis konvencijas 10.panta pārkāpums, jo iejaukšanās iesniedzēju vārda brīvībā nebija "nepieciešama demokrātiskā sabiedrībā". Tiesa atzina, ka Ozoliņa publikācijas pēc sava satura bija aizskarošas un apsūdzošas, tomēr tās nepārkāpa žurnālistiem atvēlētās vārda brīvības robežas. Tiesa atzīmēja privatizācijas procesa kā tāda nozīmību un uzsvēra masu mediju lomu tā atspoguļošanā, norādot arī uz to, ka Strujēvičs ar savu darbību bija izpelnījies kritiku ne tikai masu medijos, bet arī valdībā. Attiecīgi tiesa uzskatīja, ka notikumiem sekojušajā tiesas procesā Latvijas tiesas ir stādījušas Strujēviča intereses augstāk gan pār abu iesniedzēju vārda brīvību, gan arī pār kopējām sabiedrības interesēm.

"Diena" lūdza tiesu atlīdzināt tai nodarītos materiālos zaudējumus 10 292 eiro apmērā, kā arī atlīdzināt tiesāšanās izdevumus 3 937 eiro apmērā, kas bija saistīti ar sūdzības iesniegšanu un tiesvedību tiesā. Tiesa piesprieda atlīdzināt a/s "Diena" nodarītos materiālos zaudējumus 10 292 eiro apmērā, kā arī kompensēt tiesāšanās izdevumus 3 000 eiro.

Saskaņā ar konvencijas 43.pantu trīs mēnešu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas pusēm ir tiesības lūgt, lai lieta tiktu nodota izskatīšanai Lielajā palātā 17 tiesnešiem. Šādā gadījumā lūgumu vispirms izskatīs piecu Lielās palātas tiesnešu kolēģijā, kas lems par to, vai lieta skar būtiskus konvencijas vai tās protokolu interpretācijas jautājumus, vai arī tā skar svarīgu jautājumu, kam ir vispārēja nozīme, lai to izskatītu Lielajā palātā. Kolēģija var pieņemt lietu izskatīšanai Lielajā palātā vai arī to noraidīt.

Laikraksta "Diena" un Ozoliņa sūdzības saistītas ar uzņēmuma "Ventspils nafta" privatizācijas gaitu 1998.gadā un tās atspoguļojumu laikrakstā "Diena".

1998.gada februārī AS "Latvijas Naftas tranzīts", uzņēmums, kas piedalījās "Ventspils naftas" privatizācijā, lūdza Latvijas Privatizācijas aģentūrai (LPA) atļauju kā maksāšanas līdzekli izmantot privatizācijas sertifikātus. Šim lūgumam sekojušais Finanšu ministrijas atzinums norādīja, ka šādai atļaujai konkrētajā gadījumā būs negatīva ietekme uz valsts budžetu un LPA valde a/s "Latvijas Naftas tranzīts" lūgumu noraidīja. Vienlaikus LPA valde sāka izstrādāt "Kārtību, kādā izdarāmi grozījumi valsts īpašuma objektu privatizācijas noteikumos un pirkuma līgumos attiecībā uz maksājumiem", kas kalpotu kā pagaidu tiesību akts līdz brīdim, kad tiktu pieņemti detalizētāki noteikumi.

1998.gada 5.maijā Laimonis Strujēvičs kļuva par ekonomikas ministru, vienlaikus kļūstot arī par LPA valsts pilnvarnieku un LPA padomes priekšsēdētāju. 1998.gada maijā LPA padome nolēma izveidot komisiju esošās LPA prakses apkopošanai un priekšlikumu izstrādāšanai attiecībā uz maksāšanas līdzekļu maiņu, kuras uzdevums būtu izstrādāt noteikumu projektu. 1998.gada 3.jūlijā finanšu ministrs Roberts Zīle informēja Strujēviču un LPA ģenerāldirektoru Jāni Nagli par bažām, kuras ir izraisījis minēto noteikumu projekts.

1998.gada 13.jūlijā laikrakstā "Diena" tika publicēts žurnālista Aivara Ozoliņa raksts "Kā nozagt miljonus", kas aprakstīja, ka maksāšanas līdzekļa grozīšana "Ventspils naftas" privatizācijā, kuru iecerējis Strujēvičs, radīs valsts budžetam zaudējumus 8 000 000 latu apjomā. Šim rakstam sekoja vēl septiņi Ozoliņa raksti par "Ventspils Naftas" privatizācijas gaitu un Strujēviča lomu tajā.

1998.gada 17.jūlijā LPA padome pieņēma "Noteikumus, kādā kārtībā likuma 'Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju' 52.panta pirmajā daļā noteiktajos un citos gadījumos izdarāmi grozījumi valsts īpašuma objektu privatizācijas noteikumos un pirkuma līgumos", kas ar dažiem nelieliem grozījumiem atkārtoja "Kārtībā, kādā izdarāmi grozījumi valsts īpašuma objektu privatizācijas noteikumos un pirkuma līgumos attiecībā uz maksājumiem" ietvertās normas.

1998.gada 27.jūlijā LPA akcionāru pilnsapulce nolēma apturēt noteikumu darbību. Vēlāk saņemtais Ģenerālprokuratūras atzinums norādīja, ka noteikumos ietvertās normas neatbilda likuma normām. 1998.gada 5.augustā Strujēvičs atcēla noteikumus.

1999.gada 22.aprīlī Strujēvičs iesniedza prasības pieteikumu Rīgas pilsētas Zemgales rajona tiesā pret laikrakstu "Diena" un Aivaru Ozoliņu, lūdzot atsaukt publicēto informāciju, kuru viņš uzskatīja par godu un cieņu aizskarošu, atvainoties par izteikumiem, atlīdzināt nodarīto morālo kaitējumu 10 000 latu apmērā .

Pirmās instances tiesa - Zemgales rajona tiesa daļēji apmierināja Strujēviča prasību, uzliekot par pienākumu laikrakstam "Diena" atsaukt daļu no publicētās informācijas, atlīdzināt nodarīto morālo kaitējumu 7 000 latu apmērā un apmaksāt tiesāšanās izdevumus. Abas puses iesniedza apelācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā. Rīgas apgabaltiesa kā apelācijas instance lika laikrakstam atsaukt daļu no publikācijām, kā arī atlīdzināt nodarīto morālo kaitējumu 4 000 latu apmērā un apmaksāt tiesāšanās izdevumus. Abas puses iesniedza kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Senātam, kas atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu un nosūtīja lietu atpakaļ jaunai izskatīšanai.

Izskatot lietu no jauna, Rīgas apgabaltiesa piesprieda laikrakstam "Diena" atsaukt daļu no publikācijām, atlīdzināt nodarīto morālo kaitējumu 6 000 latu apmērā un apmaksāt tiesāšanās izdevumus. Laikraksta "Diena" un Ozoliņa iesniegto kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Senāts noraidīja.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form