ECT liek Latvijai maksāt 10 000 eiro morālā kaitējuma atlīdzību cietumā, iespējams, izvarotam vīrietim  (56)

Vīrietis lūdzis tiesu atlīdzināt viņam zaudējumus jeb negūto peļņu - 17 600 latu, morālo kaitējumu 15 000 latu apmērā, kā arī ar tiesvedību saistītos izdevumus 46 106 Zviedrijas kronu (ap 3600 latu) apmērā. Tiesa noraidīja iesniedzēja lūgumu par materiālo zaudējumu un tiesāšanās izdevumu atlīdzību kā nepamatotu, daļēji apmierinot iesniedzēja prasību par morālā kaitējuma atlīdzību - 10 000 eiro.

Trīs mēnešu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas pusēm ir tiesības lūgt, lai lietu nodod izskatīšanai ECT Lielajā palātā 17 tiesnešu sastāvā. Šādā gadījumā lūgumu vispirms izskatīs piecu tiesas Lielās palātas tiesnešu kolēģijā, kas lems, vai var pieņemt lietu izskatīšanai Lielajā palātā vai arī to noraidīt.

Sūdzību ECT iesniedza 1980.gadā dzimis Latvijas pilsonis, kuru Aizkraukles rajona tiesa 2006.gada sākumā atzina par vainīgu svešas mantas atkārtotā piesavināšanā. Vīrietis sodīts ar brīvības atņemšanu uz trīs gadiem un deviņiem mēnešiem. Viņš apcietināts tiesas zālē un ievietots Centrālcietumā.

Vīrietis apgalvojis, ka nākamajā naktī pēc ievietošanas cietumā kameras biedri bija ar viņu fiziski un seksuāli izrēķinājušies – salauzuši degunu un izvarojuši. Par vardarbības faktu viņš esot sūdzējies gan Centrālcietuma ārstam, gan cietuma personālam, kuri viņa sūdzības esot ignorējuši.

Vēlāk vīrietis nosūtīts uz Jēkabpils cietumu, taču arī tur viņš nejutās drošs par savu dzīvību. Vīrieša lūgumu nosūtīt viņu soda izciešanai uz Matīsa cietumu Ieslodzījuma vietu pārvalde noraidījusi. 2007.gada jūnijā iesniedzējs tika atbrīvots no Jēkabpils cietuma sakarā ar soda izciešanas termiņa beigām.

ECT spriedumā lietā "J.L. pret Latviju" vienbalsīgi atzinusi Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pārkāpumu attiecībā uz vīrieša sūdzību par Centrālcietuma administrācijas atteikumu ierosināt izmeklēšanu saistībā ar viņa sūdzību par cietuma kameras biedru fizisko un seksuālo izrēķināšanos.

Pārējās iesniedzēja sūdzības ECT noraidīja sakarā ar nacionālo tiesību aizsardzības līdzekļu neizsmelšanu un kā acīmredzami nepamatotas.

Tiesa šajā lietā noraidīja Latvijas valdības argumentu par pamatotu pierādījumu trūkumu attiecībā uz citu kameras biedru fizisko un seksuālo vardarbību, kā arī Centrālcietuma darbinieku atteikumu reģistrēt sūdzību un veikt izmeklēšanu.

Tiesas ieskatā, iesniedzēja apgalvojumu patiesību apstiprināja fakts, ka iesniedzējs bija cietušais un galvenais liecinieks citā kriminālprocesā, sakarā ar kuru bija saņēmis draudus no apsūdzētā, kurš atradās tajā pašā cietumā.

Savukārt uz nepilnībām ieslodzīto medicīnas karšu aizpildīšanā jau iepriekš kritiski bija norādījusi Eiropas Komiteja spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas apiešanās vai sodu novēršanai savos secinājumos par vizīti Latvijā laika posmā no 2004.gada 5. līdz 12.maijam.

ECT norādīja, ka atbildīgo valsts institūciju - Centrālcietuma, Ieslodzījuma vietu pārvaldes un prokuratūras - rīcībā bija pietiekami daudz informācijas, lai veiktu efektīvu izmeklēšanu un, ja nepieciešams, ierosinātu kriminālprocesu.