Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) liek Latvijai maksāt 2000 eiro par lietas iesniedzējam liegtu iespēju piedalīties krimināllietas iztiesāšanā kasācijas instancē, informēja Ārlietu ministrijā.
Jēkabpils rajona tiesa 2002.gadā notiesāja lietas iesniedzēju par zādzību, savukārt 2003.gada janvārī, izskatot iesniedzēja apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu, Zemgales apgabaltiesa grozīja noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju, samazinot iesniedzējam piespriesto kopējā brīvības atņemšanas soda ilgumu par pieciem mēnešiem.
Iesniedzējs tā paša gada janvārī iesniedza kasācijas sūdzību, un 2003.gada februārī Augstākās tiesas Senāts informēja iesniedzēju, ka viņa kasācijas sūdzības izskatīšana bija nozīmēta uz 2003.gada 11.martu un ka viņam bija tiesības piedalīties tiesas sēdē. Vienlaikus iesniedzējs tika informēts, ka pušu neierašanās uz tiesas sēdi nav pamats tās atlikšanai.
2003.gada februāra beigās iesniedzējs nosūtīja Augstākās tiesas Senātam lūgumu nodrošināt viņa dalību kasācijas instances tiesas sēdē. Atbildot uz šo lūgumu, Augstākās tiesas Senāts informēja, ka nebija iespējams nodrošināt iesniedzēja piedalīšanos 11.marta tiesas sēdē, jo etaps no Daugavpils uz Rīgu bija tikai 4. un 12.datumā. Tā kā iesniedzējs savu lūgumu nebija izteicis kasācijas sūdzībā, bet tikai 2003.gada februāra beigās, konvojēšanu uz tiesas sēdi nodrošināt vairs nebija iespējams.
Turklāt uz 2003. gada 11.marta kasācijas instances tiesas sēdi bija ieradies tikai prokurors, kura viedokli tiesa uzklausīja. Pēc izskatīšanas atklātā tiesas sēdē iesniedzēja kasācijas sūdzība tika atstāta bez apmierinājuma. Tā paša gada septembrī lietas iesniedzējs vērsās ECT.
Spriedumā ECT uzsvēra, ka, tā kā kasācijas instances tiesa nenoskaidro lietas faktiskos apstākļus un nepārbauda pierādījumus, tiesības uz taisnīgu tiesu var tikt garantētas arī gadījumā, kad lieta kasācijas instancē tiek izskatīta, iesniedzējam klāt neesot, ja viņam ir bijusi nodrošināta iespēja tikt uzklausītam pirmajā instancē. Tāpēc nav pamata secināt, ka iesniedzēja klāt neesamība kasācijas instances tiesas sēdē ir uzskatāma par Konvencijas 6.panta 1.punkta pārkāpumu, kas nosaka garantētas tiesības uz taisnīgu tiesu.
Tomēr ECT atgādināja tās judikatūrā nostiprināto pamatprincipu, ka viens no taisnīgas tiesas jēdziena elementiem Konvencijas 6.panta 1.punkta izpratnē ir pušu līdztiesības princips, kurš prasa "taisnīgu līdzsvaru" pušu starpā - katrai pusei ir nodrošinātas saprātīgas iespējas pasniegt savu lietu apstākļos, kas nenostāda viņu ievērojami sliktākā situācijā salīdzinājumā ar otru pusi.
Pievēršoties lietas apstākļiem, ECT secināja, ka pušu starpā netika nodrošināts taisnīgs līdzsvars, jo Augstākās tiesas Senāta sēdē prokuroram bija iespēja izklāstīt savus argumentus nolūkā panākt iesniedzēja kasācijas sūdzības noraidīšanu, bet iesniedzējam šāda iespēja tika liegta, jo viņš netika konvojēts uz tiesas sēdi.
Tiesa arī norādīja, ka Latvijas Kriminālprocesa kodekss paredzēja iesniedzējam tiesības piedalīties Augstākās tiesas Senāta tiesas sēdē un iesniedzējs, kurš iztiesāšanas laikā atradās apcietinājumā, bija izteicis vēlmi piedalīties lietas izskatīšanā, tāpēc amatpersonām bija jānodrošina iesniedzējam iespēja izmantot likumā paredzētās tiesības.
Tā kā Kriminālprocesa kodekss nenoteica termiņu, kādā lūgums par dalību tiesas sēdē bija jāizsaka, ECT noraidīja valdības argumentu, ka iesniedzējs savu lūgumu bija izteicis novēloti.
Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, ECT atzina, ka iesniedzēja krimināllietas izskatīšanas laikā Augstākās tiesas Senātā netika nodrošināts pušu līdztiesības princips, ko garantē Konvencijas 6.panta 1.punkts, jo kasācijas instances tiesā tika uzklausīts tikai prokurora viedoklis.
Iesniedzēja prasību par morālā kaitējuma atlīdzību 50 000 eiro apmērā ECT uzskatīja par pārmērīgu, kompensācijā piešķirot 2000 eiro.