Eiropas Cilvēktiesību komisija (ECT) nolēmusi, ka Latvijai ir jāmaksā kompensācija par tiesībsargājošo iestāžu veikto telefonsarunu noklausīšanos kukuļošanas lietas izmeklēšanā, par tiesas lēmumu informēja Ārlietu ministrija.
Tiesa lielāko daļu iesniedzēju prasību noraidīja, kompensācijā piespriežot katram no iesniedzējiem 1500 eiro par morālo kaitējumu un kompensāciju 800 eiro par tiesāšanās izdevumiem, informē ministrija.
Iesniedzēji Lilija Šantare un Vladimirs Labazņikovs lūdza piespriest viņiem kompensāciju par morālo kaitējumu kopsummā 150 000 eiro apmērā. Labazņikovs arī lūdza atlīdzināt viņam nodarītos zaudējumus 64 029 eiro apmērā, kā arī tiesvedības izmaksas 8163 eiro apmērā.
Savā 2007.gada jūlijā tiesā iesniegtajā pieteikumā iesniedzēji sūdzējās par tiesībsargājošo iestāžu veikto telefonsarunu noklausīšanos. Viņi atsaucās uz garantētajām tiesībām uz privātās dzīves un korespondences neaizskaramību. Tāpat viņi sūdzējās par toreizējās tieslietu ministres tiesnešu konferencē pausto viedokli par iesniedzēju kriminālprocesa iztiesāšanas gaitu.
Spriedumā tiesa vienbalsīgi atzina, ka ir noticis privātās dzīves un korespondences neaizskaramības pārkāpums. Otru sūdzību noraidīja.
Tiesa secināja, ka iesniedzējiem kriminālprocesa gaitā nebija iespējams pārliecināties par to, vai telefonsarunu noklausīšanai tika saņemts tiesneša akcepts, savukārt nacionālās tiesas kriminālprocesa laikā nebija nodrošinājušas efektīvu pēckontroli pār iesniedzēju apstrīdēto operatīvās darbības pasākumu.
Spriedumu vēl par pārsūdzēt ECT Lielajā palātā.
2005. gada aprīlī Labazņikovu, kurš tajā laikā bija aptieku tīkla "Rudens aptieka" īpašnieks, izsauca uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) saistībā ar Valsts farmācijas inspekcijas amatpersonu darbību pārbaudi. Viņš uzstāja uz satikšanos ar KNAB darbiniekiem ārpus dienesta telpām. Vēlāk viņš piedāvāja kukuli par jebkādu pārbaužu "Rudens aptieka" tīklā izbeigšanu. Šantere bija uzņēmuma valdes locekle, kurai tika uzrādīta apsūdzība par līdzdalību kukuļdošanā, bet Labazņikovs tika apsūdzēts kukuļdošanā. Abi iesniedzēji savu vainu atzina. Labazņikovu notiesāja ar reālu brīvības atņemšanu uz diviem gadiem, bet Šanteri uz vienu gadu nosacīti.
Pirmstiesas izmeklēšanas laikā apsūdzētā aizstāvis lūdza iepazīstināt viņu ar īpaši pilnvarotā Augstākās tiesas tiesneša izsniegto akceptu, kas apstiprinātu telefonsarunu noklausīšanās likumīgumu, bet prokurors šo lūgumu noraidīja pamatojoties uz to, ka attiecīgā informācija bija klasificēta.