ECT nesaskata Latvijas pārkāpumu, nenodrošinot cietumniekam bezmaksas zobu protezēšanu  (8)

ECT vienbalsīgi atzinusi, ka šajā lietā nav notikusi spīdzināšana un necilvēcīga izturēšanās, kā arī Latvija nav liegusi vīrietim tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi.

Aivars Epners-Gefners, kuru 1999.gadā aizturēja aizdomās par laupīšanu grupā un svešas mantas bojāšanu un vēlāk notiesāja, ECT iesniedza sūdzību par atbilstošas stomatoloģiskās ārstēšanas trūkumu un ģimenes dzīves ierobežojumu apcietinājuma laikā.

Iesniedzējs atradās pirmstiesas apcietinājumā, līdz 2002.gada aprīlī Kurzemes apgabaltiesa atzina iesniedzēju par vainīgu laupīšanā personu grupā un tīšā svešas mantas iznīcināšanā un bojāšanā, nosakot viņam brīvības atņemšanas sodu uz sešiem gadiem un vienu mēnesi. Vīrieša sievai 2000.gada 18.maijā piedzima dēls. Saskaņā ar iesniedzēja teikto ECT, līdz brīdim, kad Augstākās tiesas Senāts noraidīja viņa kasācijas sūdzību 2002.gada septembrī, viņam bija liegtas ilgstošās tikšanās ar sievu un jaundzimušo dēlu.

Apcietinājuma laikā iesniedzējs atkārtoti vērsās atbildīgajās valsts institūcijās par bezmaksas zobu protezēšanu cietumā. Abas reizes iesniedzējs saņēma atbildi no Ieslodzījuma vietu pārvaldes, ka zobu protezēšana bija maksas pakalpojums, kura bezmaksas nodrošināšanai cietumos līdzekļi netika iedalīti. Pats iesniedzējs pie stomatologa pirmo reizi bija vērsies 2000.gada 18.augustā, kad viņam tika uzstādīta diagnoze un piedāvāta ārstēšana, no kuras iesniedzējs bija atteicies, liecina lietas materiāli.

2004.gada augustā iesniedzējs tika pirmstermiņa nosacīti atbrīvots no brīvības atņemšanas soda izciešanas.

ECT, vērtējot iesniedzēja sūdzību par to, ka ilgstošā pirmstiesas apcietinājuma rezultātā bija ievērojami pasliktinājies viņa mutes dobuma stāvoklis un ka viņam tika atteikta bezmaksas zobu protezēšana apcietinājuma laikā, piekrita Latvijas valdības izvirzītajam argumentam, ka šajā lietā iesniedzējam nodrošināta pienācīga, viņa veselības stāvoklim un medicīniskajām indikācijām atbilstoša stomatoloģiskā ārstēšana brīvības atņemšanas vietās Latvijā.

Savukārt pats iesniedzējs bija vairākkārt atteicies no viņam rekomendētās un piedāvātās ārstēšanas. ECT ņēma vērā arī Latvijas valdības argumentu, ka Latvijas iedzīvotājiem kopumā nebija pieejama bezmaksas zobu protezēšana. Nepastāvot medicīniska rakstura pierādījumiem, ka bezmaksas zobu protezēšanas atteikuma rezultātā iesniedzējs būtu cietis badu vai ēdiena uzņemšana būtu bijusi citādi apgrūtināta apcietinājuma laikā, ECT atzina, ka šajā lietā nav noticis pārkāpums.

Attiecībā uz iesniedzēja sūdzību par ilgstošo tikšanos ar ģimenes locekļiem ierobežojumu apcietinājuma laikā divu gadu garumā, ECT apstiprināja Latvijas valdības izvirzīto argumentu, ka valstij nav pienākums nodrošināt ieslodzītajiem ilgstošās tikšanās ar ģimenes locekļiem apcietinājuma laikā. Izvērtējot konkrētās lietas apstākļus, ECT secināja, ka šajā lietā pats iesniedzējs nebija izrādījis pietiekamu vēlmi īstenot tiesības uz ģimenes dzīvi, lūdzot biežākas īslaicīgās tikšanās ar savu sievu apcietinājuma laikā, kā arī nebija lūdzis ilgstošās tikšanās, norādot uz īpašo situāciju ģimenē.