ECT par labu Dupatei no Latvijas piedzen 7000 eiro  (55)

Savā 2011. gada 8. marta iesniegumā ECT Dupate sūdzējās, ka nacionālās tiesas nebija nodrošinājušas iesniedzējas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību saistībā ar 2004. gada 30. novembrī žurnālā "Privātā Dzīve" publicētajām viņas fotogrāfijām, kas atspoguļoja brīdi, kurā Jānis Naglis un Dupate pamet slimnīcu pēc bērna piedzimšanas. Minētās bildes tika publicētas bez iesniedzējas piekrišanas.

Lemjot par sūdzības pieņemamību izskatīšanai pēc būtības, ECT atgādināja, ka jēdziena "privātā dzīve" tvērumā ietilpst arī personas attēls. Tiesa norādīja, ka, vērtējot, vai personas privāto dzīvi Konvencijas 8. panta izpratnē ietekmē arī notikumi ārpus šīs personas mājokļa vai citas privātas telpas, jāņem vērā, vai persona tika novērota un vai personas dati tika apstrādāti, lietoti vai publiskoti tādā veidā vai apmērā, kas pārsniedza to, ko persona varēja saprātīgi paredzēt.

Tiesas ieskatā Dupates fotografēšana brīdī, kad viņa pameta slimnīcu, lai nogādātu jaundzimušo mājās, un šo attēlu publicēšana atklāja par iesniedzēju vairāk informācijas, nekā iesniedzēja varēja paredzēt. Līdz ar to ECT ieskatā slepeni uzņemtu fotogrāfiju publicēšana bez iesniedzējas piekrišanas iejaucās viņas tiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību un tādēļ ietilpst ar Konvencijas 8. pantu aizsargāto tiesību tvērumā.

Izskatot sūdzības būtību, ECT, atsaucoties uz lietu "Von Hannover pret Vāciju", norādīja, ka šajā lietā vērtējams, vai nacionālā tiesa ir samērīgi līdzsvarojusi personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ar otras puses tiesībām uz izteiksmes brīvību, kuras aizsargā Konvencijas 10. pants. Šajā līdzsvarošanā Tiesa ņēma vērā šādus kritērijus: publikācijas ieguldījums sabiedrībai nozīmīgā diskusijā; personas publiskā atpazīstamība; publikācijas tēma; publikācijā minētās personas iepriekšējās darbības; pausto ziņu saturs, forma un sekas; apstākļi, kādos fotogrāfijas tika uzņemtas.

Piemērojot minētos principus, ECT secināja, ka Dupates lietā netika samērīgi līdzsvarotas personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ar otras puses tiesībām uz izteiksmes brīvību, un atzina, ka ir pieļauts Konvencijas 8. panta pārkāpums.

Tiesa norādīja, ka apstrīdētais raksts pēc būtības attiecās uz privātu un intīmu notikumu iesniedzējas un viņas partnera dzīvē – viņu otrā bērna piedzimšanu un atgriešanos mājās no slimnīcas. Ne apstrīdētais raksts, ne cita ECT pieejamā informācija neliecināja, ka šī būtu sabiedrībai kopumā svarīga informācija. Lai gan raksts daļā par Jāņa Nagļa otrā bērna piedzimšanu skāra jautājumu, kuram piemīt arī zināms publisks aspekts, Tiesa atzina, ka šāda raksta ieguldījums vispārsvarīgos jautājumos ir mazāks, salīdzinot ar rakstiem, kas veicina politiskas vai citas diskusijas sabiedrībā.

ECT norādīja, ka nacionālas tiesas bija pareizi norādījušas savos nolēmumos, ka iesniedzējai vajadzēja paredzēt, ka viņa tiks pieminēta kā sabiedrībā zināmas personas Nagļa bērna māte, tomēr, ņemot vērā rakstā iekļautās informācijas veidu un apjomu, kā arī tā koncentrēšanos uz iesniedzēju, ECT secināja, ka raksta publicēšanas rezultātā iesniedzējas atpazīstamība pārsniedza to atpazīstamību, ko iesniedzēja varēja iegūt no sava partnera atpazīstamības. Tiesa arī norādīja, ka nacionālajai tiesai būtu jābūt piesardzīgai, vērtējot personu atpazīstamību situācijās, kad sabiedrībā atpazīstamas personas partneris piesaista mediju uzmanību tikai savu ģimenes vai privāto attiecību dēļ.

Attiecībā uz publikācijas tēmu ECT norādīja, ka iesniedzēja sūdzējās par slepeni uzņemtajām bildēm un to aprakstu, nevis par to, ka publiskota informācija par bērna piedzimšanu. Šajā sakarā nacionālā tiesa nebija nodalījusi to informāciju, kuru Naglis labprātīgi sniedza par bērna dzimšanu, no tās informācijas, kas skāra iesniedzējas privāto dzīvi. Tiesa norādīja, ka nekas nacionālās tiesas argumentācijā neliecināja, ka fotogrāfiju pievienošana rakstam bija nepieciešama, lai nodrošinātu raksta ticamību, vai sabiedrībai būtu bijusi īpaša vajadzība pēc šīs papildu informācijas.

ECT arī uzskatīja, ka nacionālā tiesa nebija sniegusi pietiekamu skaidrojumu par tās secinājumu, ka Naglis, informējot sabiedrību par iesniedzējas grūtniecību, jaundzimušā mazuļa pārvešanu mājās ir padarījis par publisku pasākumu. Savukārt, komentējot Dupates iepriekšējo rīcību, ECT ieskatā fakts, ka iesniedzēja neapstrīdēja 2003. gadā žurnālā "Privātā Dzīve" publicēto rakstu par viņas pirmo bērnu un 2005. gadā sniegto informāciju, nevarēja būt par pamatu, lai ierobežotu iesniedzējas tiesības uz privātās dzīves aizsardzību. Tiesa ņēma vērā, ka rakstā bija uzsvars uz fotogrāfijām un to aprakstiem un raksts tika atkāroti pārpublicēts 2007. gadā.

Vērtējot apstākļus, kādos fotogrāfijas tika uzņemtas, ECT norādīja, ka nacionālās tiesas neņēma vērā, ka iesniedzējai bija jāšķērso publiskā telpa starp slimnīcas ieeju un automašīnu, lai atvestu mājās jaundzimušo. ECT ieskatā iesniedzējai par šo visnotaļ privāto notikumu nebija jāparedz publicitāte. Šādos apstākļos, lai pienācīgi aizsargātu personas attēlu, personas piekrišanu nepieciešams iegūt attēla uzņemšanas laikā, nevis tikai tad, kad un ja fotogrāfijas tiek publicētas. Tiesa arī norādīja, ka nacionālās tiesas nav vērtējušas faktu, ka iesniedzējas izsekošana, braucot mājās ar jaundzimušo no slimnīcas, it īpaši tik drīz pēc dzemdībām, varēja izraisīt satraukumu un bezpalīdzību. Tāpat nacionālās tiesas nebija vērtējušas, vai šāda rīcība ir saderīga ar pienākumiem un atbildību, kas saistīta ar vārda brīvības izmantošanu, radot valstij pozitīvo pienākumu rīkoties, lai nodrošinātu privātās dzīves aizsardzību.

Iesniedzēja bija lūgusi piešķirt viņai kompensāciju 9114 eiro apmērā un atlīdzināt tiesāšanās izdevumus 532 eiro apmērā. Tiesa iesniedzējas prasību apmierināja daļēji, piešķirot iesniedzējai 7000 eiro par morālo kaitējumu un kompensējot tiesāšanās izdevumus 532 eiro apmērā.

Saskaņā ar Konvencijas 43. panta 1. punktu, trīs mēnešu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas to var pārsūdzēt Tiesas Lielajā palātā.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Rīgas apgabaltiesa 2009. gadā, skatot lietu apelācijas kārtībā, noraidīja Dupates prasību pret žurnāla "Privātā Dzīve" redaktori Sandiju Miezīti un žurnālisti Zani Kārkliņu par prettiesiskas iejaukšanās indivīda personīgā dzīvē un neapmierināja lūgumu piedzīt 5000 latu kompensāciju par morālo kaitējumu.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija uzskatīja, ka konkrētā strīda izskatīšanā būtiska nozīme ir 1970.gada 23.janvāra Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Deklarācijai par masu komunikācijas medijiem un cilvēktiesībām. Minētajā deklarācijā personas "privātuma" jēdziens skaidrots kā personas tiesības dzīvot savu dzīvi ar minimālu iejaukšanos tajā. No deklarācijas skaidrojuma izriet – absolūts privātums dzīvē nepastāv, un personai jāsamierinās ar to, ka minimāla iejaukšanās viņas privātajā dzīvē iespējama jebkurā laikā un vietā.

Dupate cēla prasību tiesā norādot, ka 2004. gada 30. novembrī žurnālā "Privātā Dzīve" publicēts Kārkliņas raksts ar nosaukumu "Naglis nepaspēj uz dēla piedzimšanu" un slēpti uzņemtas fotogrāfijas, kurās redzama prasītāja ar savu jaundzimušo bērnu rokās iznākam no dzemdību nama un dodamies mājup. Prasītāja norāda, ka publikācija aizskāra viņas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un tā viņai nodarīts morālais kaitējums.

Ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2007. gada 10. janvāra spriedumu Dupates prasība tika daļēji apmierināta, piedzenot no SIA "Žurnāls Santa" 700 latus. Par šo spriedumu abas strīda puses iesniedza apelācijas sūdzību.