"Lūgums par ECT Lielās palātas sprieduma pārskatīšanu ir pieņemts izskatīšanai, kas var ilgt vairākus mēnešus, jo ir jauna, liela pierādījumu bāze," aģentūrai "Interfax" paziņoja Kononova advokāts, Krievijas tautiešu juridiskās palīdzības centra "Moskva - Rosijaņe" direktors Mihails Jofe.
Viņš paskaidroja, ka "2010.gada 17.maija lēmuma pārskatīšana ir balstīta uz jaunu atslepenotu Krievijas arhīvu informāciju par karadarbību Latvijas teritorijā Otrā pasaules kara laikā, kas pierāda, ka partizānu iznīcinātie cilvēki nebija mierīgi pilsoņi, bet gan policisti, kas piedalījās kaujas darbībās pret partizāniem".
"Mēs atradām gan padomju, gan vācu arhīvu datus, kas pierāda iznīcināto [cilvēku] dalību pret partizāniem vērstās aktivitātēs," teica Jofe.
Kononova aizstāvis arī informēja, ka tiesai iesniegti jauni latviešu valodā rakstīto dokumentu tulkojumi franču un angļu valodā. Šie dokumenti bija pamats 17.maija lēmuma pieņemšanā.
"Iepriekšējā tulkojumā bija pieļautas būtiskas kļūdas, kas ietekmēja ECT lēmumu," sacīja Jofe.
17.maijā ECT Lielā palāta ar 14 balsīm par un trīs balsīm pret atzina, ka, 2004.gadā notiesājot Kononovu par 1944.gadā izdarīto kara noziegumu, nežēlīgi nogalinot Mazo Batu ciema iedzīvotājus, Latvija nav pārkāpusi Krimināllikuma atpakaļejoša spēka aizliegumu, kas ir noteikts Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā.
ECT 2008.gada jūnijā apmierināja 1923.gadā dzimušā Vasilija Kononova prasību pret Latviju par nelikumīga sprieduma paziņošanu 2000.gadā un noteica viņam izmaksāt 30 tūkstošu eiro (21 tūkstoša latu) kompensāciju.
2008.gada rudenī Latvijas valdība nolēma ECT spriedumu pārsūdzēt, un 2009.gada maijā Strasbūrā ECT Lielā palāta sāka apelācijas izskatīšanu.
Kononovs sūdzību pret Latviju par necilvēcīgu izturēšanos un turēšanu apcietinājumā pirmstiesas izmeklēšanas laikā ECT iesniedza 2004.gadā. Viņam Latvijā bijušas sešas tiesas, ieskaitot Augstākās tiesas Senātā, kas 2004.gada septembrī atstāja nemainītu spriedumu, ar kuru Kononovam piespriests gadu un astoņus mēnešus ilgs cietumsods.
Prasībā Kononovs apgalvo, ka saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 7.pantu darbības, par kurām viņš Latvijā notiesāts, to veikšanas brīdī nedz nacionālajos, nedz starptautiskajos likumos nav bijušas atzītas par noziegumiem.
Viņš apstrīd Krimināllikuma piemērošanu ar atpakaļejošu datumu, kā arī to, ka Latvijas tiesa atzina viņu par okupācijas spēku pārstāvi, lai gan Latvija tajā laikā jau esot atradusies PSRS sastāvā.
Lieta ir saistīta ar tiesas prāvu pret Kononovu saistībā ar kara noziegumiem, kas pastrādāti 1944.gadā, kad Latvija formāli atradās Padomju Savienības sastāvā, bet to bija okupējusi Vācija.
Saskaņā ar Latvijas Ģenerālprokuratūras un tiesu materiāliem Kononovs vadīja grupu, kas 1944.gada 27.maijā veica uzbrukumu Mazo Batu sādžai Ludzas rajonā, kura laikā gāja bojā astoņi cilvēki - pieci vīrieši un trīs sievietes, bet viens cilvēks tika smagi ievainots.