2003.gadā Petropavlovskis iesniedza Naturalizācijas pārvaldē naturalizācijas iesniegumu un sekmīgi nokārtoja naturalizācijas pārbaudi. Pēc dokumentu pārbaudes tika secināts, ka uz viņu neattiecas Pilsonības likumā minētie ierobežojumi un Naturalizācijas pārvalde sagatavoja Ministru kabineta rīkojuma projektu par Petropavlovska uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā. Ministru kabinets izskatīja rīkojuma projektu 2004.gada 16.novembra sēdē un nolēma svītrot Petropavlovska vārdu no naturalizējamo personu saraksta.
Petropavlovskis pārsūdzējis Ministru kabineta lēmumu Administratīvajā rajona tiesā, tomēr tā secinājusi, kas tas ir politisks lēmums, kuru nevar pārsūdzēt tiesā. Šo secinājumu apstiprināja arī Administratīvā apgabaltiesa un Augstākās tiesas Senāts.
Petropavlovskis uzskata, ka atteikums uzņemt viņu Latvijas pilsonībā, neskatoties uz visu naturalizācijas priekšnoteikumu izpildīšanu, ir "sods par viņa negatīvo attieksmi pret mazākumtautību izglītības reformu, kura pausta publiski gan presē, gan sapulču un piketu laikā, gan piedaloties Krievu skolu aizstāvības štāba darbībā".
PCTVL norāda, ka Petropavlovskis nav krimināli vai administratīvi sodīts par savām aktivitātēm, kas liecina par to, ka savu viedokli par izglītības reformu viņš vienmēr ir paudis miermīlīgi.
Petropavlovskis uzskata, ka "Latvijas tiesību sistēmas ietvaros viņam nebija iespējas panākt savu tiesību aizsardzību, jo viņa lieta nav izskatīta tiesā pēc būtības".