Strīds starp VAK un Burlakovu sākās pēc tam, kad 1997.gadā laikrakstā "Talsu Vēstis" tika publicēta VAK 10.saieta rezolūcija, kurā norādīts, ka Mērsraga pagasta vadības bezatbildīgās un nelikumīgās rīcības dēļ pasliktinās situācija kāpu joslā. Pēc tam Burlakova iesniedza prasību tiesā par goda un cieņas aizskaršanu.
Burlakova lūdza atsaukt kā nepamatotu ziņu par to, ka viņa kā Mērsraga pagasta padomes priekšsēdētāja parakstījusi nelikumīgus dokumentus, veicinot nelikumīgu apbūvi kāpu joslā.
Apgabaltiesa konstatēja, ka ne Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ne Pašvaldību lietu pārvalde, ne Kurzemes tiesas apgabala prokuratūra savās vēstulēs VAK nekonstatē, ka Burlakova būtu parakstījusi nelikumīgus dokumentus, tādējādi veicinot nelikumīgu apbūvi kāpu joslā.
VAK turpretī uzskata, ka Burlakovas un Mērsraga pagasta padomes nelikumīgo rīcību apliecina vairāki dokumenti. 1998.gada 6.janvārī vēstulē VAK toreizējais vides valsts ministrs Indulis Emsis norāda, ka Vides valsts inspekcija atklājusi vairākus piekrastes kāpu aizsargjoslā noteikto prasību neievērošanas gadījumus Mērsraga pagastā.
1998.gada 7.septembrī vēstulē VAK Talsu nodaļai Pašvaldību lietu pārvalde informē, ka 18.augustā notikušajā Mērsraga pagasta padomes sēdē pagasta deputātu uzmanība tika pievērsta tam, ka pašvaldība atsevišķos gadījumos nav ievērojusi likuma "Par pašvaldībām", likuma "Par vides aizsardzību" un "Aizsargjoslu likuma" prasības. Pēc Pašvaldību lietu pārvaldes rīcībā esošās informācijas, pagasta padome pieņēmusi lēmumu par konstatēto trūkumu novēršanu.
Arī Kurzemes tiesas apgabala prokuratūra 1998.gada 29.janvārī norāda, ka "1993.gada 22.aprīlī tiešām pagasta padomes priekšsēdētāja izdevusi izziņu, kļūdaini norādot attālumu līdz jūrai, kas faktiski veicināja nelikumīgu būvniecību".
Prokuratūras ieskatā Mērsraga pagasta padome pieļāvusi gan Aizsargjoslu likuma un pirms tam spēkā esošo noteikumu, gan arī likuma "Par pašvaldībām" 15.panta 13.un 14.punkta prasību pārkāpumus.