ECT slodzes atvieglošanai varētu paplašināt Satversmes tiesas pilnvaras
Foto: DELFI

Tā kā Eiropas Padomes dalībvalstu starpā tiek spriests par Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) slodzes atvieglošanu, pastāv iespēja nacionālā līmenī šīs problēmas risināšanai paplašināt Satversmes tiesas (ST) pilnvaras.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris trešdien žurnālistiem sacīja, ka konstitucionālās tiesas var skatīt pilnu konstitucionālo sūdzību, proti, Latvijas gadījumā vērtēt ne tikai normatīvo aktu atbilstību Satversmei, bet arī augstāko institūciju pieņemto lēmumu vai rīcību atbilstību Satversmei.

Šāda prakse atļautu Satversmes tiesā apstrīdēt arī Augstākās tiesas nolēmumus, ja tiktu apšaubīta to atbilstība Satversmei. Patlaban ECT saņem sūdzības tikai tad, ja iziets nacionālais tiesu līmenis, kurš Latvijā beidzas Augstākajā tiesā, kas vērtē likumu piemērošanu.

"Tas ļoti būtiski palielinātu ST slodzi, jo vismaz pirmajos gados katrs cilvēks uzskatītu, ka vēl parādījusies ceturtā tiesu instance, kurā var sūdzēties," norādīja Kūtris, uzsverot, ka tādā gadījumā būtu jāpalielina ST finansējums un tiesnešu skaits.

"Piemērošana arī var būt konstitucionālās tiesas kompetencē, ja likumdevējs izšķirsies nākotnē par šādas kompetences paplašināšanu, finansējuma piešķiršanu un tiesnešu skaita palielināšanu," norādīja ST priekšsēdētājs.

Viņš atturējās prognozēt, kad un vai Latvija varētu izšķirties par šādu kārtību. Patlaban tiek analizēta Vācijas pieredze, jo šajā valstī pastāv šāda lietu skatīšanas kārtība.

Šis jautājums skarts arī trešdienas Valsts prezidenta Andra Bērziņa viesošanās laikā Satversmes tiesā, kur valsts pirmā amatpersona tika iepazīstināta ar konstitucionālās tiesas darbu. Valsts prezidents pauda atbalstu šādam jautājumu uzstādījumam, piebilstot, ka jautājumu par pilno konstitucionālo tiesību apjoma nodošanu ST ir pārrunājis arī ar valdības vadītāju.

Prezidenta preses dienestā informēja, ka prezidents iepazīstināts ar ST darba būtību, lietu ierosināšanas un izskatīšanas kārtību tiesā, kā arī ar sabiedriski aktuālākajām ST izskatītajām un vēl izskatāmajām lietām, tostarp budžeta konsolidācijas pirmajos gados nozīmīgo pensiju samazināšanas jautājumu, kas ievērojami palielināja ST darba apjomu.

Pie šī brīža publiski apspriestākajām lietām ST priekšsēdētājs minēja lietu par datu nesēju atlīdzību autoriem, Valsts kontroles budžetu, referenduma likumu, valsts uzņēmumu valdes atalgojumu. Kā aktuālu jautājumu ST priekšsēdētājs minēja arī budžeta projekta iesniegšanas procedūru, kuras laikā budžeta likumam, kas paredz izdevumu samazinājumu, tiek pievienota arī virkne citu likumdošanas grozījumu, tādējādi veidojot tā saucamo budžeta paketi. Valsts prezidents Bērziņš atzina, ka konsolidācijas procesā pavadošie likumprojekti ir neizbēgami un tādēļ viennozīmīgi noraidošs vērtējums nebūtu īsti pamatots. Vienlaikus Valsts prezidents piekrita ST viedoklim, ka nereti šādā veidā tiek aizstāts savulaik populārais, bet šobrīd atceltais Satversmes 81.pants.

Sarunas gaitā liela uzmanība tika pievērsta jautājumiem par tiesnešu kvalifikācijas nozīmi, jo īpaši pirmajās tiesu instancēs, par vienota valsts eksāmena nepieciešamību juridisko izglītību ieguvušajiem.

Tikšanās laikā tika pārrunāti arī šobrīd aktuālie likumdošanas jautājumi, tostarp jau ilgus gadus aktuālā jauna Sodu izpildes kodeksa nepieciešamība, kā arī Saeimā topošie grozījumi likumā, kas regulē tautas nobalsošanu. Valsts prezidents un ST bija vienisprātis, ka ST iesaistīšana izvērtēšanas procesā par referenduma jautājuma atbilstību Satversmei notiktu pēc iespējas vēlākā stadijā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropas Cilvēktiesību tiesa Gunārs Kūtris Satversmes tiesa Valsts prezidents
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form