"Iedzīvotāji cērt eglītes visur, tikai ne valsts mežos, kur tas ir atļauts. Pierīgas meži pilni ar cilvēkiem, un inspektoriem visu laiku jānodarbojas ar pārkāpēju sodīšanu vai izdzīšanu no mežiem. Neviens nevēlas braukt 50 kilometrus līdz valsts mežiem," stāstīja Meža aģentūras pārstāve.
Rīgas Meža aģentūra lūdz iedzīvotājus pilsētai piederošajos mežos, kuri atrodas 50 kilometru rādiusā ap Rīgu, necirst eglītes, kā arī adventes vainagu pīšanai nelauzt priežu vai egļu zarus.
Rīgas pilsētai piederošajos mežos aug salīdzinoši nedaudz egļu, bet lielākais iedzīvotāju skaits koncentrējas tieši galvaspilsētā. Tādēļ, ja katrs nocirtīs mežā eglīti, tiks nodarīts nopietns postījums mežam, uzsvēra Zēģele.
Turklāt iedzīvotāji īpaši esot iecienījuši tieši vietas, kur eglītes tiek speciāli audzētas. "Kilograms eglīšu sēklu maksā 500 latu, klāt vēl nāk izdevumi par stādu audzēšanu, stādīšanu un kopšanu. Bet, kad eglīte audzēta desmit gadus, kāds atnāk un vienkārši nocērt. Aģentūras darbinieki ir izmisumā," stāstīja Zēģele.
Rīgas Meža aģentūras inspektori decembrī pastiprināti kontrolē, lai netiktu skartas egļu jaunaudzes. Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz, ka sods par eglītes nociršanu un zaru laušanu ir no 50 līdz 500 latiem.
Arī šogad VAS "Latvijas Valsts meži" (LVM) iedzīvotājiem Ziemassvētkos dāvina vienu eglīti, ko var nocirst valsts mežos, informēja LVM Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs.
Personiskām vajadzībām vienu eglīti, kuras celma diametrs ir mazāks par 12 centimetriem, kas parasti atbilst 2-3 metrus garai eglei, LVM apsaimniekotajos mežos drīkst nocirst katrs Latvijas iedzīvotājs.
Eglītes kategoriski aizliegts zāģēt jaunaudzēs, bet to drīkst darīt uz stigām, grāvmalās, zem elektrolīnijām un cita veida komunikācijām.
LVM aicina nenodarīt pāri mežam, kā arī pirms eglītes ciršanas vai zaru savākšanas pārliecināties, kam pieder mežs. Par to var apjautāties LVM vai Valsts meža dienestā.
Daudzas ģimenes izvēlas arī citu, videi draudzīgāku variantu. Tā vietā, lai egli nocirstu, to var iegādāties podiņā LVM kokaudzētavās. Egle podiņā ne vien rotās māju svētku mēnesī, bet arī vēlāk izgreznos dārzu, ja to pārstādīs. Podā egle var augt arī visu laiku, taču pēc diviem gadiem no pirkšanas brīža tā būs jāpārstāda lielākā podā un jāmēslo tāpat kā visi krāšņumaugi.
Nereti uzņēmēji savus birojus un ēku pagalmus vēlas rotāt ar lielākām eglēm. Šādā gadījumā LVM iesaka doties uz kādu no uzņēmuma mežsaimniecībām, sameklēt pārdošanas daļas vadītāju, kuram izklāstīt savas vēlmes. Attiecīgā iecirkņa vadītājs norādīs to koku, kuru par attiecīgu samaksu varēs nocirst.