Eglītis: mehāniski samazināt veselības budžetu nevar
Foto: AFI

Veicot budžeta grozījumus, procentuālu izdevumu samazinājumu veselības nozarei nav iespējams piemērot, trešdien pēc Nacionālās trīspusējās padomes sēdes žurnālistiem uzsvēra veselības ministrs Ivars Eglītis (TP).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Pēc viņa teiktā, esošajos apstākļos nav iespējams procentuāls samazinājums nozarei un ir robeža, kur finansējuma samazinājums jau ved pie veselības programmu iznīcināšanas.

Trešdien ministrijā plānota pēdējā apspriede par tiem priekšlikumiem un redzējumu, kādus Veselības ministrija piektdien iesniegs Finanšu ministrijai. Ministrs nemaz neizskatot iespēju par izdevumu samazināšanu 40% apmērā, jo tas nozīmētu ar "1. maiju slēgt pusi valsts slimnīcu".

Izdevumu samazinājums, lai gan ne būtisks, tiks rasts uz veselības pārvaldes reformu vai atsevišķu programmu finansēšanas pārtraukšanas rēķina.

Ministrs arī informēja, ka patlaban tiekot gatavots plāns, pēc kādiem kritērijiem valsts turpmāk izvērtēs savus pasūtījumus. Jau tagad esot skaidrs, ka virkne slimnīcu šiem kritērijiem neatbilst.

Valdība ir vienojusies laikā līdz budžeta grozījumu pieņemšanai ministriju tēriņus ierobežot par 15 %.

Pašlaik ministrijas izstrādā budžeta samazinājuma par 20 %, 30 % un 40 % variantus, bet, kāds būs gala samazinājums un uz kuru valsts iestādi attieksies 20 %, bet uz kuru 40 % samazinājums, lems valdība.

Premjerministrs Valdis Dombrovskis uzsvēra, ka darbā pie budžeta grozījumiem netiek mazināts viss budžets, jo tas ir sadalīts mazināmajā un nemazināmajā daļā. Otrdien valdība palielinājusi nemazināmo budžeta izdevumu pozīcijas, līdz ar to mazināmajā budžeta daļā budžeta uzdevumus var nākties samazināt vairāk.

Pēc premjera stāstītā, lielākā nemazināmo budžeta izdevumu daļa ir pensijas, valsts parāda apkalpošanas izdevumi, iemaksas starptautiskajās organizācijās, kas vakar papildināta ar virkni jaunu jomu, piemēram, atsevišķām sabiedriskā radio un televīzijas pozīcijām.

Premjers uzsvēra, ka ļoti būtiski ir vienoties par strukturālām reformām valsts pārvaldē, kas lielāko ietaupījumu dos 2010. gadā, kaut vai tāpēc, ka šajā gadā reformas attieksies uz visu gadu, nevis pusgadu kā šogad.

Kā norādīja politiķis, ir skaidrs, ka būtiskās strukturālās reformas līdz jūnijam nevarēs tikt pabeigtas, bet būtiski ir par tām vienoties, lai būtu skaidrs, kā iecerētos rezultātus sasniegt. Izglītības un veselības jomās būtībā reformu plāns jau ir tapis iepriekšējos gados sadarbībā ar Pasaules Banku.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form