Par piemērotākajiem risinājumiem Kremļa ietekmes mazināšanai "Latvijas gāzē" un "Gaso" būs jāizšķiras valdošajai koalīcijai, kura šos jautājumus iztirzās pirmdienas, 8. augusta, sanāksmē, pauda labklājības ministrs Gatis Eglītis (K).
Ministrs uzskata, ka Latvijas valstij ir jāsamazina Kremļa ietekme uz "Latvijas gāzi" un "Gaso" caur akcionāru sastāvu. Eglītis norādīja, ka virzieni, kā to darīt, ir vairāki, un uzņēmuma nacionalizācija ir viens no dramatiskākajiem soļiem.
Eglīša vērtējumā, nav normāla situācija, ka Latvijas lielāko gāzes uzņēmumu joprojām pārvalda Krievijas kapitāls.
"Kā mēs zinām, Krievija izmanto savu enerģētisko resursu ģeopolitiskiem mērķiem, un tāpēc es domāju, ka ir diskutējami scenāriji par šiem uzņēmumiem, jo gan "Latvijas gāze", gan "Gaso" pieder kapitālam, kas nav draudzīgs Latvijai. Par to mēs vēl diskutēsim koalīcijā," sacīja Eglītis.
Jau ziņots, ka Valsts drošības dienesta (VDD) redzeslokā ir nokļuvusi medijos minētā informācija, ka uzņēmums "Latvijas gāze" ir atsācis iegādāties gāzi no Krievijas.
VDD atbilstoši savai kompetencei regulāri veic pārbaudes par iespējamiem sankciju pārkāpumiem. "Minētā informācija ir VDD redzeslokā, tomēr to šobrīd atturēsimies komentēt," norādīja dienestā.
"Latvijas gāzes" koncerna auditētais apgrozījums 2021.gadā bija 583,342 miljoni eiro, kas ir 3,1 reizi vairāk nekā 2020.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās 3,4 reizes - līdz 3,24 miljoniem eiro.
"Latvijas gāzes" lielākie akcionāri ir Krievijas "Gazprom" (34%), kā arī "Marguerite Gas II.S.a.r.l." (28,97%), "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%). "Latvijas gāzes" akcijas kotē biržā "Nasdaq Riga".
Savukārt "Gaso" ir "Latvijas gāzes" meitasuzņēmums. Kompānija ir vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators Latvijā. Kompānija nodrošina dabasgāzes tīklu drošību, tehniskos pakalpojumus un dabasgāzes patēriņa uzskaiti. "Gaso" darbību sāka 2017.gada decembrī.
"Gaso" apgrozījums pērn veidoja 59,163 miljonus eiro, bet peļņa bija 11,545 miljoni eiro.
