Eiforijas posms mājās ir pārgājis. Psihiatrs Taube par ārkārtējo situāciju
Foto: LETA

Sākumā daļā sabiedrības bija entuziasma vilnis – pirmajās Covid-19 savaldīšanai noteikto ierobežojumu nedēļās daudzi cilvēki sociālajos tīklos aizrautīgi ievietoja attēlus ar aizmirstiem hobijiem, sīkiem remontdarbiem, arī no veciem fotoalbumiem. Daudziem bērniem mācīties kļuva interesantāk, jo pēkšņi tas bija jādara no mājām. Taču, nedēļām paejot, entuziasms sāk noplakt un sākas kritums, norāda psihiatrs Māris Taube, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors. Ziņas par pirmajiem ar Covid-19 saistītajiem nāves gadījumiem iezīmē jaunas robežas pārkāpšanu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Protams, cilvēkiem bija kaut kāda ilūzija, ka mums neviena nāves gadījuma nebūs, ka aprīļa vidū tiešām viss beigsies," saka Taube un piebilst – ļoti svarīga šādā brīdī valstī ir komunikācija ar iedzīvotājiem, proti, viņiem ir jādod cerība. Kopumā Latvijā apstiprināti divi nāves gadījumi saistībā ar Covid-19. Šādā laikā būtiski, ka iestādes regulāri sabiedrībai sniedz cerīgu informāciju, piemēram, informē par to, cik daudz dīkstāves pabalstu jau piešķirts. "Reāla, ātra rīcība šos cilvēkus var izglābt," viņš paskaidro.

Taube min arī citus labus piemērus: atsevišķi uzņēmumi, kuru darbinieki tagad strādā no mājām, zvanījuši speciālistam un interesējušies par psiholoģiskās palīdzības iespējām darbiniekiem.

Tāpat ļoti būtiski ir informāciju par drošības pasākumiem un ierobežojumiem novirzīt līdz cilvēkiem, kuriem ir garīga rakstura traucējumi, un viņus psiholoģiski atbalstīt. "Mēs jau jūtam, ka katrā sarunā ir kaut kas par vīrusu, pacienti zvana – "Vai mēs visi nomirsim?", "Kāpēc man VID sūta e-pastus?", "Vai degunā tagad jāpilina sadzīves ķīmija dezinfekcijai?" Mēs nomierinām, stāstām, ka to nedrīkst. Mums jābūt kompetentiem par koronavīrusu, jāizstāsta, ko var, ko nevar," saka Taube. Viņš arī vada Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra ambulatorās aprūpes centru 'Veldre", un viņam kā psihiatram šobrīd ir darba pilnas rokas.

"Mēs tomēr cenšamies ieviest pakāpeniskus mērus un saglabājam kaut kādu morālo stāju, lai cilvēks var saglabāt savu psihisko veselību. Šobrīd šis balanss Latvijā vēl ir." Māris Taube, psihiatrs

Psihiatram ir cerības, ka šī pandēmija dos mācību valstu valdībām un tās sāks pievērst lielāku uzmanību veselības un zinātnes nozarēm. "Mēs futbolistiem maksājam milzīgas algas, bet nemaksājam zinātnei. Tāpat arī veselības aprūpes nozare nevar nodrošināt radušās problēmas risinājumu. Nav rezervju, nav tādas jaudas," saka Taube.

"Joprojām saglabājam kādu morālo stāju"

Lai arī reizēm publiskajā telpā ieskanas pa kādai balsij, ka ierobežojumi esot pārāk stingri, pirms dažām dienām Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis sociālajā medijā "Twitter" izteicās: "Latvijas cilvēkiem atļauts kustēties samērā brīvi, un arī skaitļos, salīdzinot ar citām valstīm, izskatāmies pieklājīgi." Tomēr, kā infektologs uzsvēra, ir krietni par agru secināt, ka pirmais epidēmijas vilnis ir beidzies, un lemt par kādu ierobežojumu atcelšanu.

Psihiatrs Taube norāda, ka Latvijā sperti vairāki soļi, kas tomēr ļauj cilvēkiem taupīt savu psihisko veselību. Piemēram, daļa cilvēku joprojām var doties uz darbu. "Šobrīd Latvijas ceļš ir pakāpeniski pasākumi. Lēmumi epidemiologiem nav viegli, bet pateikt – jā, mēs tagad ievedam armiju un visi pašizolējamies... Apstājas ekonomika, un, ja noteikumus nosaka vēl stingrākus, apstājas vispār viss. Tagad tomēr vairākas jomas vēl darbojas. Mēs tomēr cenšamies ieviest pakāpeniskus mērus un saglabājam kaut kādu morālo stāju, lai cilvēks var saglabāt savu psihisko veselību. Šobrīd šis balanss Latvijā vēl ir," saka Taube.

Ja striktu karantīnas režīmu patiešām vajadzētu ievērot trīs vai četrus mēnešus, tas vienkārši nebūtu iespējams, pieļauj psihiatrs. "Ir jāatstāj kaut kāda iespēja cilvēkiem elpot," saka Taube.

Jau vēstīts, ka otrdien valdība pagarināja ārkārtējo situāciju līdz 12. maijam.

Vai krīze būs dziļāka nekā 2009. gadā

Izskanējušas arī biedējošas prognozes, ka gaidāma smagāka ekonomiskā krīze nekā 2009. gadā. Taube pieļauj, ka Latvija varētu būt morāli gatavāka šādām krīzes situācijām nekā vairākas citas valstis. "Nupat jau gāja uz augšu ekonomika, un man liekas, ka cilvēki (pēc krīzes – red.) kļuva piesardzīgāki, tas varbūt paglābs. Cilvēkiem varbūt tagad ir mazākas kredītsaistības, kādi nelieli uzkrājumi. Varbūt tas ilgtermiņā mūs drusciņ pasargās, lai nebūtu tā, kā tad," saka Taube.

"Es domāju, būs izmaiņas higiēnā, būs izmaiņas cilvēku attiecībās, tās nedaudz uzlabosies." Māris Taube, psihiatrs

Tomēr psihiatrs prognozē, ka pēc šīs krīzes iedzīvotājiem varētu saasināties psihiskās saslimšanas: "Posttraumatiskā stresa sindroms vai depresijas saasinājums noteikti būs saistībā ar to visu – gan pašu vīrusu, gan, piemēram, darba zaudēšanu vai spriedzes situāciju ģimenē. Vairāk būs arī hronisko psihisko slimību saasinājumu." Tā kā vairumam veselības aprūpes ambulatoro pakalpojumu "norauts stopkrāns", Taube prognozē, ka tas novedīs pie ļoti būtiskām sekām.

Taču, visticamāk, sabiedrībā būšot arī pozitīvas izmaiņas sabiedrībā. Cilvēki, viņaprāt, jau tagad kļūst atbildīgāki, ir gatavi vairāk iesaistīties, ja redz kādu pārkāpjam noteiktos ierobežojumus, piemēram, ja uz darbu nāk saslimuši kolēģi. "Mums pašiem ar sevi ir jāstrādā – gan higiēnas, gan drošības jautājumos, arī naudas jautājumos. Jādzīvo drusku mierīgāk. Es domāju, būs izmaiņas higiēnā, būs izmaiņas cilvēku attiecībās, tās nedaudz uzlabosies. Cilvēki vairāk novērtēs komunikāciju dzīvē, to, ka tā ir diezgan liela vērtība, ka varam ar kādu parunāt, satikties ar cilvēkiem, nevis tikai virtuāli sazināties," saka Taube.

Negaidīta situācija, apdraudējums un spriedze

"Tas ir pēkšņi sācies, tā ir negaidīta situācija, kurā faktiski visi jūtamies kaut kāda neskaidra, neizpētīta vīrusa apdraudēti. Nav skaidrības," viņš saka. Cilvēkam vienmēr ir vēlme zināt gan sākumu, gan beigas. "Tagad beigas īsti neredzam, un neviens īsti nesaprot, kas kurā brīdī notiks. Tas rada milzīgu spriedzi," skaidro psihiatrs.

"Cilvēkiem ir pieeja lielam alkohola apmēram. Tas atsauksies diezgan nopietni pēc tam. Šobrīd vēl viss balansējas. Taču atsitiens būs nedaudz vēlāk." Māris Taube, psihiatrs

"Cilvēks ir sociāla būtne, kurai vajadzīgs kontakts ar cilvēkiem. Iepriekš dzīvoja ar ātru ritmu, un tagad ir izolācija," turpina Taube. No vienas puses, izolācijā var saskatīt daudz ieguvumu, piemēram, vismaz daļa cilvēku vairāk sazinās ar saviem tuviniekiem. Taču tajā pašā laikā daudziem izolācija ir pat ļoti mokoša.

Taube kritizē Saeimas lēmumu, kas uz Covid-19 izplatības laiku ļauj alkoholu piegādāt uz mājām. "Cilvēkiem ir pieeja lielam alkohola apmēram. Tas atsauksies diezgan nopietni pēc tam. Šobrīd vēl viss balansējas. Taču atsitiens būs nedaudz vēlāk. Alkohols tomēr ir saistīts arī ar pašnāvību gadījumiem. 25% pašnāvību saistīti ar iedzeršanām. Pašnāvības var būt saistītas arī ar darba zaudēšanu," skaidro Taube.

Kā labāk rīkoties?

Taube saka – pirmais noteikums ir pieņemt situāciju tādu, kāda tā ir, un necerēt uz brīnumu vai uz kādu konkrētu datumu. "Varbūt tie būs divi mēneši, varbūt trīs – jā, tas ir traki, bet mēs tam morāli gatavojamies," saka speciālists. Turklāt ir jāpieņem, ka tas ir nevis kas ārkārtējs, bet gan mūsu normālā situācija tagad. ""Tā es kādu laiku dzīvošu" – morāli noskaņojamies tam," viņš saka.

"Taču pēc tam ar katru dienu ir kaut kāds kritums, jo tu saproti, ka situācija tik ātri neatrisināsies. Tagad tieši varētu būt morāls kritums, cilvēkiem sākot just – man nav darba, esmu pieķēdēts." Māris Taube, psihiatrs

Tas nozīmē ikdienas ritma ievērošanu. Ja strādā attālināti, no rīta jāceļas kā parasti, darbam jāvelta konkrēts stundu skaits, jāievēro ēdienreizes, katru dienu jāatrod laiks, lai izietu ārā svaigā gaisā pastaigāties. "Maksimāli saglabāt šo ikdienas ritumu, lai nebūtu tā, ka visi ir kopā un viens otram krīt uz nerviem vai mājās ir pilnīgs haoss," skaidro psihiatrs. Ar tiem tuviniekiem, kas nav mājinieki, protams, jāsaglabā sociālā distance, bet ļoti svarīgi ir uzturēt attiecības no attāluma, piemēram, vecākiem zvanīt kādā noteiktā laikā. "Jāizstrādā sev plāns. Galvenie vārdi, tā morālā doma tomēr ir – tam ir jābeidzas. Mēs tomēr redzam arī pozitīvos piemērus, piemēram, Ķīnā, kur sāk iet uz darbu un ļauj lietot transportu. Redzam, ka tas ir pasākums, kuram ir sākums un beigas," skaidro psihiatrs.

Viņš arī norāda, ka daļā sabiedrības pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas valdīja nedaudz eiforiskas noskaņas, entuziasms, kas nu jau noplok. "Taču pēc tam ar katru dienu ir kaut kāds kritums, jo tu saproti, ka situācija tik ātri neatrisināsies. Tagad tieši varētu būt morāls kritums, cilvēkiem sākot just – man nav darba, esmu pieķēdēts. Un tagad, ja cilvēkus vēl vairāk ierobežotu, nedotu nekādas cerības un teiktu, ka būs tikai sliktāk... – tas ir baigi riskanti," spriež Taube.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Uga Dumpis Rīgas Stradiņa universitāte Saeima Veselības ministrija VID
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form