Eirāzijas lūsis – turpmāk īpaši aizsargāts dzīvnieks, kuru nedrīkst medīt
Foto: Dzīvnieku patversme "Mežavairogi"

Neskatoties uz Latvijas mednieku organizāciju iepriekš paustajiem iebildumiem, Ministru kabinets otrdien, 12. aprīlī, lēma Eirāzijas lūsi iekļaut īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Ar valdības lēmumu ieviests Valsts kontroles savulaik paustais ieteikums izslēgt Eirāzijas lūsi no medījamo sugu saraksta.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ministru kabinets otrdien pieņēmis grozījumus noteikumos par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu.

Ar grozījumiem turpmāk ir noteikts, ka Eirāzijas lūsis izslēgts no "ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu saraksta" un tā vietā iekļauts "īpaši aizsargājamo sugu sarakstā", tādējādi lūsi vairs nav medījamo sugu sarakstā.

Noteikumu izmaiņu gatavošanas laikā tika uzklausītas arī mednieku organizācijas. Latvijas Mednieku savienība pauda pārliecību, ka "esošā situācijā attiecībā uz Eirāzijas lūša populācijas adaptīvo apsaimniekošanu ir pierādījusi savu efektivitāti un izmaiņas nav nepieciešamas".

Savienība neatbalstīja izmaiņas un mudināja saglabāt esošo, "zinātnes atziņās balstīto, Eirāzijas lūša populācijas apsaimniekošanas modeli".

Arī Latvijas Mednieku asociācija kategoriski iebilda pret grozījumiem noteikumos. Asociācija norāda, ka gadījumā, ja lūsis tiek iekļauts īpaši aizsargājamo un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, "tas zaudēs finansējumu izpētei no Medību saimniecības attīstības fonda", kas nozīmē, ka "gadiem ilgi veiktais sekmīgais un starptautiski atzītais pētījums tiks pārtraukts".

Arī kāda privātpersona stingri iebildusi lūšu medību liegumam, norādot, ka šis dzīvnieks jāsaglabā kā "apsaimniekojama suga, tātad – medījama atbilstoši izsniegtajam limitam, tādējādi nodrošinot gan populācijas līmeni, gan materiālus pētījumiem".

Par lūšu medībām plaši diskutēts iepriekšējos gados. 2020. gada oktobrī portālā "manabalss.lv" tika vākti paraksti par aizliegumu Latvijā medīt lūšus. Iniciatīvu parakstīja vairāk nekā 12 000 cilvēku.

Tāpat plašu materiālu sagatavoja portāls "Delfi", ko iespējams lasīt šeit, kā arī šim tematam pievērsās raidījums "Spried ar Delfi".

Savukārt 2020. gadā Valsts kontrole publiskoja revīziju "Vai medījamās sugas apsaimniekojam tālredzīgi?", secinot, ka medījamo sugu apsaimniekošanas procesa raksturīgākās iezīmes ir neskaidri dati – tātad iespēja ar tiem manipulēt. Revidenti arī norādīja: "Oficiālie dati par lūšu populācijas stāvokli nav izsekojami, datiem paši neticam, bet izmantojam īpaši aizsargājamas sugas dzīvnieka medību atļaušanai un salīdzinoši lielu limitu noteikšanai".

"Rodas jautājums, vai, 21. gadsimta otrai desmitgadei noslēdzoties, neesam vēl tiktāl nobrieduši, lai atteiktos no tādu īpaši aizsargājumu sugu kā lūsis trofeju medībām vispār?" revīzijā vaicāja Valsts kontrole.

Valsts kontroles ieskatā, atbildīgajām iestādēm būtu vairāk jāpievērš uzmanība un jāievieš laika garam atbilstošu tehnoloģisko rīku izmantošana sugu monitoringā un medību uzraudzībā.

Šonedēļ mikroblogošanas vietnē "Twitter" Valsts kontrole informēja, ka līdz ar valdībā pieņemtajiem grozījumiem noteikumos ir ieviests revidentu savulaik paustais ieteikums.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Spried ar Delfi Ministru kabinets Valsts kontrole
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form