LIC ziņo, ka no šā gada sākuma līdz 11.maijam Eiropas valstis ziņojušas par vairāk nekā 10 000 saslimšanas gadījumiem ar masalām. Epidemioloģiskā situācija Eiropas valstīs liecina, ka masalu uzliesmojums skar galvenokārt pret masalām nevakcinētos vai daļēji vakcinētos iedzīvotājus.
Tāpēc LIC ir sagatavojis situāciju skaidrojošu vēstuli Ģimenes ārstu asociācijai, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijai, Latvijas Pediatru asociācijai un Latvijas slimnīcām, aicinot īpašu uzmanību pievērst bīstamās slimības profilaksei. Vēstulē tiek pievērsta uzmanība tam, ka par ikvienu gadījumu, kuram pat uz aizdomu pamata tiek uzstādīta diagnoze "masalas", ir jāziņo LIC epidemiologiem, lai savlaicīgi veiktu epidemioloģisko izmeklēšanu un organizētu pretepidēmijas pasākumus. Šie pasākumi ir būtiski, lai pasargātu citus cilvēkus no inficēšanās un saslimšanas ar masalām.
LIC norāda, ka masalu vīruss, kas pašreiz plaši cirkulē Eiropā, apdraud ne tikai noteiktu iedzīvotāju grupu vai valsti, masalu tālāku izplatīšanos veicina arī liels pret masalām nevakcinēto cilvēku skaits. Infekcija, cilvēku aktīvās pārvietošanās rezultātā, var izplatīties vairākās valstīs, kā tas vērojams pašreiz.
Šobrīd uz vispārējā saslimstības fona ar masalām Latvija šķietami nav apdraudēta - pēdējo piecu gadu laikā Latvijā reģistrēti tikai atsevišķi masalu gadījumi nevakcinētām personām. Tomēr LIC vadītāja Baiba Rozentāle norāda, ka Latvijā pēdējos gados ir samazinājies vakcinācijas līmenis pret masalām, kā rezultātā gadā vidēji ap 1000 bērnu paliek neaizsargāti pret šo infekcijas slimību.
"Tās ir sekas, ko radījuši vakcinācijas pretinieki, izplatot sabiedrībā nepatiesu un zinātniski nepamatotu informāciju par vakcinācijas nozīmi un cilvēka veselības drošību. Tādējādi, pieaugot nevakcinēto bērnu skaitam, tiek apdraudēta kopējā sabiedrības imunitāte un arī Latvijā saslimstība ar masalām var kļūt par problēmu," norāda Rozentāle.
Eiropas Savienības padomes eksperti secinājumos par bērnu imunizāciju Eiropā, uzsver, ka visefektīvākais un ekonomiskākais veids infekcijas slimību izplatīšanās novēršanā ir vakcinācija.
Starptautiskie pētījumi un mediķu pieredze apstiprina, ka nav pamata skeptiskai attieksmei pret vakcinācijas priekšrocībām arī attiecībā uz masalu un masaliņu izskaušanu. Pateicoties pretpotei un bērnu imunizācijai, Eiropas reģionā, piemēram, ir likvidēts poliomielīts. Tāpat Pasaules Veselības organizācija uzskata, ka līdz 2015.gadam iespējams izskaust masalas un masaliņas, ziņo LIC.
Masalas ir ļoti lipīga vīrusu infekcijas slimība, kura bieži izraisa plašus uzliesmojumus, galvenokārt nevakcinēto vai daļēji vakcinēto personu vidū. Masalas izplatās gaisa pilienu, kā arī tieša kontakta ceļā. Tās noris ar drudzi, izteiktu deguna un rīkles gļotādu iekaisumu, konjunktivītu, nedaudz virs ādas paceltiem izsitumiem.
Masalu vīruss var izraisīt smagas komplikācijas – plaušu karsoni, vidusauss iekaisumu, laringītu, traheītu, bronhītu un caureju. Retāk var attīstīties akūts encefalīts. Elpceļu un neiroloģiskās komplikācijas var izraisīt slimnieka nāvi. Augstāka mirstība tiek novērota bērniem jaunākiem par pieciem gadiem un personām ar novājinātu imunitāti.