Eiropa un Latvija: bērnu tiesības atkarīgas no sabiedrības sociālās atbildības
Foto: Shutterstock

Palielinoties latviešu ģimeņu skaitam citās Eiropas valstīs, pieaug arī to latviešu bērnu skaits, kuri ārzemēs tiek izņemti no ģimenēm un par kuru dzīves apstākļiem interesējas mītnes valsts bērnu aizsardzības iestādes. Vislielākais latviešu bērnu aizgādības lietu skaits ir Lielbritānijā, noskaidroja portāls "Delfi", Starptautiskās bērnu aizsardzības dienas noskaņās caurskatot, vai citur Eiropā pret vecākiem izturas stingrāk nekā pašu mājās.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pēc Latvijas Tieslietu ministrijas (TM) rīcībā esošajiem datiem pēdējo trīs gadu laikā ir novērojams bērna aizgādības lietu ārzemēs pieaugums. Tie ir gadījumi, kad vecāki bērnus pametuši, bērns dažādu iemeslu dēļ izņemts no ģimenes, kā arī ārvalstu bērnu tiesību institūcijas izrādījušas interesi par tādiem bērnu aizbildņiem, kas ir Latvijas pilsoņi.

2010. gadā Tieslietu ministrija (TM) kopā saņēma 53 dažādas lietas no visām pasaules valstīm saistībā ar bērniem nelabvēlīgu vidi ģimenēs, ieskaitot gadījumus, kad bērns tiek vecākiem atņemts. Pērn lietu skaits bija palielinājies līdz 88. Savukārt līdz šīgada 28.maijam ministrija bija saņēmusi jau 46 jaunas lietas. Statistika par latviešu bērniem visā Eiropā liecina - Somijā bijusi viena lieta par pamestu bērnu, savukārt Dānijā bijuši divi vai trīs gadījumi, kad māte ar bērnu atgriezusies Latvijā, tādējādi tēvs ir iesniedzis pieprasījumu par bērna nolaupīšanu. Arī Norvēģijā ir tikai viena lieta. Visas pārējās lietas ir saņemtas no Īrijas un Lielbritānijas, un Lielbritānija pārliecinoši ieņem pirmo vietu ierosināto lietu ziņā.

"Pārsvarā no Anglijas tiek saņemtas lietas par ģimenēm, kurām jau Latvijā ir bijušas problēmas ar sociālajiem dienestiem un bāriņtiesām un kurām bērni agrāk vai vēlāk tiktu izņemti no ģimenes arī šeit. Tikai tur tas notiek ātrāk," skaidro TM Tiesiskās sadarbības departamenta Bērnu lietu sadarbības nodaļas darbinieks Agris Skudra.

Visas vecās un jaunās ES dalībvalstis ir ratificējušas ANO bērnu tiesību konvenciju, tādējādi bērnu tiesības visās valstīs likumiski tiek uztvertas nopietni. Būtiskā atšķirība ir sabiedrības iesaiste bērnu tiesībās. Skudra skaidro, ka, piemēram, Anglijā cilvēkiem sociālā atbildība vienkārši ir lielāka, kas nozīmē, ka cilvēki atbildīgajām institūcijām vairāk ziņo par bērnu tiesību pārkāpumiem vai aizdomām par pārkāpumiem.

Ja neskaita telekompānijas LNT raidījumā "Tautas balss" izskanējušo Norvēģijā dzīvojošā Latvijas pilsoņa Andra gadījumu tad citus gadījumus, kad bērni no ģimenes tiek izņemti, latvieši Eiropā nav piedzīvojuši. Taču Norvēģija ir slavena ar saviem stingrajiem bērnu tiesību likumiem un bērnu tiesību aizsardzības aģentūras "Barnevarnet" darbību, kas nereti kļūst par iemeslu vecāku palikšanai bez bērniem. Piemēram, šīgada sākumā "The Dailiy Mail" ziņoja, ka kādai indiešu ģimenei Norvēģijā tika atņemts trīsgadīgs un viengadīgs bērns, jo vecāki viņus baroja no rokas un gulēja ar viņiem vienā gultā.

Visticamāk, arī Lielbritānijā daudzi tautieši ir tuvu reālai iespējai, ka bērni no ģimenes tiks izņemti, lielākoties, pašu vecāku neuzmanības vai zināšanu trūkuma dēļ. Par to liecina fakts, ka ministrijas jautājumu forums ir pilns ar palīdzības saucieniem saistībā ar bērnu izņemšanu no ģimenes, aizbildniecības atņemšanu un bailēm, ka viens no vecākiem bērnus "nolaupīs" un aizvedīs uz dzimtajām mājām.

Ja datus par latviešiem Eiropā salīdzina ar kopējo statistiku par bērnu izņemšanu no ģimenēm, tad tie ne tuvu nav traģiski. Pēc Dānijas vēstniecības rīcībā esošajiem datiem Dānijā 2010.gadā kopumā bija 12,5 tūkstoši bērnu vecumā līdz 17 gadiem, kuri nedzīvoja mājās, no kuriem 1,7 tūkstoši bija izņemti no ģimenēm. Savukārt kāds Norvēģijas žurnālists portālam "Delfi" skaidroja, ka pēc neoficiāliem datiem katru gadu aptuveni 3300 emigrantu bērnu Norvēģijā tiek izņemti no ģimenēm. Lai arī Norvēģijas vēstniecībai šis skaitlis liekas daudz par augstu un patiesībai neatbilstošs, atsaucoties uz informāciju presē, 2005. gadā Norvēģijā bija 12 500 bērnu, kas atradās valsts aprūpē, par ko Norvēģija saņēma arī kritiku no ANO.

Ar šo publikāciju portāls "Delfi" sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā uzsāk jaunu satura sadaļu "DELFI Eiropa", kuras mērķi ir informējoši, izglītojoši un analizējoši vēstīt Latvijas iedzīvotājiem par to, kas notiek Eiropas Savienībā un kā tas skar ikvienu no mums Latvijā.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form