Eiropai jācīnās ar piecām krīzēm vienlaikus, brīdina bijušais Igaunijas ārlietu ministrs
Foto: Ilmar Saabas

Eiropas Savienība (ES) šobrīd saskaras ar piecām krīzēm vienlaikus, un tām ar steigu ir jārod risinājumi, Rīgā notiekošajā konferencē "Eiropas Savienība: Latvijas prezidentūras nozīme" paziņoja bijušais Igaunijas ārlietu ministrs, pašreizējais Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Urmass Paets.

Par satraucošāko krīzi viņš uzskata straujo imigrācijas pieaugumu, kam šobrīd nav redzams skaidrs risinājums. Paets skaidroja, ka šo krīzi raksturo emocijas, kas to pavada un kuru dēļ pagaidām nav zināms, kā tas ietekmēs kopējo ES politiku nākotnē.

Bijušais ministrs norādīja, ka bēgļu krīzi ietekmē vairākas savstarpēji cieši nesaistītas problēmas. Viena no tām ir tā dēvēto "hotspotu" jeb atbilstoši pielāgotu imigrācijas centru trūkums. Viņš gan pauda cerību, ka jau drīzumā Grieķijā, kur ir novērojama galvenā imigrācijas plūsma Eiropā, šādi centri taps, kā arī drīzumā tiks pastiprināta robežsardze.

"Tāpat problēma ir ES attiecības ar Turciju. Turcijā ir pusmiljons cilvēku no Sīrijas, kuri šobrīd vēl domā, ko darīt. Tāpēc ar Turciju ir nepieciešams nodrošināt maksimālo sadarbību," skaidroja Paets. Viņš norādīja, ka problēmas rada arī Krievija, caur kuru pēdējā laikā iet daži no migrācijas ceļiem uz Skandināviju, lai gan tā pati ir gana droša valsts, kur bēgļiem pieprasīt patvērumu.

Pēc igauņu politiķa domām, daži no bēgļu krīzes mazināšanas mehānismiem ir arī atbalsta sniegšana bēgļu nometņu veidošanai trešajās valstīs, cīņa pret "Daesh", kā arī miera nodrošināšana citās reģiona valstīs, piemēram, Ēģiptē, kurā dzīvo 90 miljoni cilvēku, un pilsoņkarš nozīmētu daudz lielāku bēgļu krīzi par to, kādu Eiropa pieredz šobrīd.

Kā otro krīzi, ar kuru saskaras ES, viņš minēja drošības izaicinājumus. Paets skaidroja, ka Eiropā auguši terorisma draudi, turklāt palielinās to Eiropā dzīvojošo cilvēku skaits, kuri radikalizējušies, kā arī bijuši Irākā un Sīrijā.

Gan bēgļu, gan drošības krīzes ietekmējušas un radījušas uztraukumu par Šengenas zonas nākotni. "Esam spiesti paaugstināt drošības mērus. Vienlaikus problēmu rada sadarbības trūkums starp dalībvalstu slepenajiem dienestiem. Situācija Šengenai palikusi bīstama," viņš skaidroja.

Paets norādīja, ka trešā krīze joprojām ir redzama ekonomikā. "ES ekonomika joprojām nav veselīga, Grieķijas problēmas joprojām pastāv, un ES kopējā ekonomika neattīstās tik ātri, cik būtu vēlams."

Ceturtā krīze ir Krievijas politika Ukrainā un Krimas jautājums, kuru pēdējā pusgada laikā papildinājušas bažas par Krievijas politiku Sīrijā.

Savukārt piektā, bet ne mazāk svarīgā krīze, ir potenciālā Lielbritānijas aiziešana no ES. "Gaidāmais referendums par Apvienotās Karalistes izstāšanos ietekmē daudzas valstis, un daudzas valstis skatās uzmanīgi uz to, kas notiek," skaidroja Igaunijas pārstāvis EP. Viņaprāt, Lielbritānijas izstāšanās varētu nozīmēt domino efektu.

Konferencē "Eiropas Savienība: Latvijas prezidentūras nozīme", kura 15. februārī norisinās Saeimā, tiek pārrunāti ES pašreizējie politiskie, ekonomiskie un drošības izaicinājumi un iespējas, kādas ir Latvijai ES un valstu savienībai kopumā. Latvijas Ārpolitikas institūta rīkotajā konferencē piedalās vairāki augstākā līmeņa politikas veidotāji un analītiķi, tostarp Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis, Eiropas Investīcijas bankas viceprezidents Jans Vapāvuori, kā arī Eiropas Parlamenta, Eiropas Komisijas un Saeimas pārstāvji un virkne zinātnieku no dažādām Eiropas valstīm.

Tags

Eiropas Komisija Eiropas Savienība Grieķija Igaunija Lielbritānija Valdis Dombrovskis

Comment Form