Eiropai jāiestājas pret mēģinājumiem graut mieru reģionā, uzsver Baltijas asamblejas prezidijs
Foto: Saeimas administrācija

Eiropai ir kopīgiem spēkiem jāiestājas pret jebkādiem mēģinājumiem reģionā graut mieru un stabilitāti, kopīgā paziņojumā piektdien, 18. februārī, pauž Baltijas Asamblejas prezidijs.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Baltijas Asamblejas prezidijs piektdien parakstījis kopīgu paziņojumu, uzsverot, ka Krievija ar dažādiem paņēmieniem ir mēģinājusi sašķelt Eiropu, sēt bailes Eiropas iedzīvotājos un apdraudēt vairākas Eiropas valstis.

"Tādas valstis kā Ukraina, Gruzija, Moldova un Baltijas valstis ik dienu saskaras ar dezinformāciju, kiberuzbrukumiem, dažādiem draudiem un cita veida agresiju, ko pret tām vērš Krievija, un tām vairāk nekā jebkad agrāk ir nepieciešams Eiropas Savienības un tās līderu atbalsts," teikts paziņojumā.

Baltijas Asamblejas prezidijs pauž ticību Eiropas solidaritātei un spējai aizsargāt mūsu valstu iedzīvotājus. "Tādēļ Eiropai ir kopīgiem spēkiem jāiestājas pret jebkādiem mēģinājumiem reģionā graut mieru un stabilitāti," teikts paziņojumā.

Kā akcentē Baltijas Asamblejas prezidents Jānis Vucāns (ZZS), parlamentārieši rūpīgi seko drošības situācijai Ukrainā un pauž bažas par Krievijas mēģinājumiem destabilizēt drošību Eiropā.

Baltijas Asamblejas Prezidija paziņojumā par Ukrainu un Eiropas drošības krīzi Eiropas līderi aicināti spert atbilstošus soļus, lai atbalstītu Ukrainu, un darīt visu iespējamo, lai mazinātu Krievijas un Eiropas militārā konflikta draudus.

"Mēs arī turpmāk aicināsim sniegt politisku, militāru un finansiālu atbalstu, kas ļautu garantēt Ukrainas drošību, un atkārtoti atgādināsim Eiropas līderiem, ka Krievijas militārie manevri pie šīs valsts robežām ne tikai rada Ukrainas drošības krīzi, bet arī nopietni apdraud visas Eiropas drošību", teikts paziņojumā, kurā pausts atbalsts Ukrainas teritoriālajai integritātei.

Baltijas Asambleja ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija, kas izveidota 1991. gada 8. novembrī. Asamblejā katru Baltijas valstu parlamentu pārstāv 12-16 deputāti. Asambleja ir koordinējoša un konsultatīva institūcija. Tā ir tiesīga nacionālajiem parlamentiem, valdībām un Baltijas Ministru padomei izteikt savu viedokli rezolūciju, lēmumu, deklarāciju un ieteikumu formā un pieprasīt atbildes par to, kā risināti Baltijas Asamblejas dienas kārtības aktuālie pārrobežu jautājumi.

Latvija šā gada 1. janvārī uz gadu kļuva par Baltijas Asamblejas prezidējošo valsti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Baltija Eiropa Eiropas Savienība Gruzija Igaunija Krievija Lietuva Moldova Ukraina
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form