Eiroparlamenta vēlēšanas: reitingu lejasgala partiju lielie mērķi
Foto: PantherMedia/Scanpix

Pirms sestdien, 25. maijā, gaidāmajām Eiroparlamenta vēlēšanām "Delfi TV ar Jāni Domburu" uz intervijām aicināja tos vēlēšanu sarakstu līderus, kas specializētajās aprīļa beigās un maijā publicētajās Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās socioloģiskajās aptaujās vidēji ieguvuši vairāk nekā 2,5% vēlētāju atbalstu. Šim slieksnim pāri netika tieši puse no visām Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) vēlēšanām pieteiktajām partijām. Piedāvājam iepazīties ar šo partiju mērķiem Eiropas Parlamentā (EP). Dažas no tām vēlētos mainīt visu Eiropas Savienību (ES).

Atgādinām, ka ar visām partiju programmām iespējams iepazīties šeit.

"Jaunās Saskaņas" līderis Jānis Kuzins portālam "Delfi" norāda, ka viņa pārstāvētās partijas galvenais mērķis, ko EP vēlētos panākt, būtu Latgales un Vidzemes attīstība ar ES pārrobežu programmu palīdzību, kā arī panākt, "lai katram Latvijas jaunietim, bezdarbniekam un invalīdam būtu reāls materiāls pienesums no Eiropas Sociāla fonda, tāpat viņš vēlētos panākt lielāku labumu Latvijas pensionāriem un strādājošajiem."

Partijas programmā minēts, ka "būtiski jāsamazina nevienlīdzība un jāpārtrauc labklājības un īpašuma koncentrācija dažu priviliģētu personu rokās." Jautāts, kuru konkrēti personu rokās, viņaprāt, nonākusi labklājības un īpašuma koncentrācija, Kuzins skaidri neatbildēja: "Politisko partiju apvienības "Jaunā Saskaņa" mērķis un ideoloģija ir sindikālisms. Eiropas Savienībā, to uzskata arī mūsu partneri no Eiropas Kreisās partijas, ka kapitāls un no tā izrietoša labklājība ir koncentrējušās lielo korporāciju pārziņā, tās lobē sev izdevīgus jautājumus ES, finansē labējās partijas, nodrošinot sev peļņu, bet nerūpējas par savu strādnieku labklājību, sociālo aizsardzību un cilvēktiesībām. Labklājības koncentrācija vienās rokās ir monopols, savukārt dažās rokās, bet kopīgi regulējot tirgu, ir kartelis, kas ir jālikvidē kā šķira."

Savukārt "Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas" līderis Jānis Dinevičs, runājot par partijas ambīcijām EP, ir visai lakonisks: "Sociāldemokrātiem vienmēr prioritāte ir bijusi nevienlīdzības mazināšana."

Atbildot uz jautājumu, ko tieši viņa pārstāvētā partija ir domājusi, programmā norādot, ka "ar Latvijas iedzīvotājiem tiek veikti kaitīgi eksperimenti", viņš uzsver duālās pārtikas kvalitāti.

"Kaitīgie eksperimenti ar mūsu cilvēkiem izriet no iespējas Latvijā rietumu ražotājiem realizēt mazāk kvalitatīvu pārtiku un citas preces, kas ir vispārzināms fakts, un būtu novēršams, šobrīd paveiktais šajā jomā ir nepietiekams. Arī tas, ka Latvijā izvieto citu valstu atkritumus, piemēram, nolietotas riepas, ir zināms. Katrai valstij pašai jātiek galā ar saviem atkritumiem." Portāls "Delfi" iepriekš padziļināti pētījis duālās pārtikas kvalitātes jautājumu, un kaitīgi eksperimenti pagaidām šajā problemātikā nav konstatēti. Par to vairāk iespējams lasīt šeit.

Savukārt "Latviešu Nacionālisti" līderis Andris Rubins norāda, ka partija Eiropas Parlamentā vēlās "panākt latviešu un Latvijas pilsoņu vērtību un interešu pienācīgu ievērošanu ES – ģimenes un sociālajā jomā, nodarbinātībā, izglītībā, reģionālajā attīstībā un valsts drošībā."

Partijas programmā piedāvāts, ievērojot katras ES valsts nacionālās pašnoteikšanās tiesības, kā arī "Brexit" precedentu, rosināt uzticības balsojumu visās dalībvalstīs par to turpmāko dalību ES.

"Sarīkot Latvijā "Uzticības balsojumu ES" ir absolūti reālistiski. Tas atbilst gan LR Satversmē, gan Lisabonas līgumā (LES 2.pants) kodificētām vērtībām, kā, piemēram, brīvība, demokrātija. Uzticības balsojums nav referendums par izstāšanos. Taču tāds varētu sekot, ja pietiekams skaits LR pilsoņu neatbalstītu dalību ES. Pēc analoģijas ar "Brexit" Latvijas izstāšanos procesu varētu dēvēt par "Lexit"," portālam "Delfi" pauž Rubins.

"Lielākais ieguvums no izstāšanās būtu nacionālās suverenitātes atjaunošana, pilna kontrole pār savu valsti un ekonomiku, latviešu valsts nostiprināšanās, mērķtiecīga darbība Latvijas, nevis ES labā. Zaudējumi – grūtības sākumposmā (pirmos piecus gadus) – tirdzniecības kritums ar ES, ceļošanas grūtības. Galvenais trūkums šādā situācijā būtu nacionālās valūtas neesamība, bet to varētu aizstāt ar kādu citu brīvi konvertējamu valūtu – ASV dolārs, Šveices franks u.tml., ka arī līdz šim nepietiekamie ārējās tirdzniecības apjomi ārpus Eiropas. Ļoti svarīgs izstāšanās gadījumā ir stratēģisko partneru atbalsts, tautas vienotība un valstsgriba. Līdzīgi kā tas bija ar PSRS," skaidro partijas vadītājs.

"Latvijas Reģionu apvienības" (LRA) saraksta pirmais numurs Edvards Smiltēns, skaidrojot LRA mērķus EP, portālam "Delfi" uzsver, ka vēlētos panākt taisnīgu un godīgu finansējumu Latvijas lauksaimniekiem un lauku attīstībai.

"Un, ja iegūsim kaut par vienu balsi vairāk sabiedrības atbalsta kā Ždanokas politiskais spēks, tad Latvijai būs par vienu valsts nacionālās intereses aizstāvošu deputātu vairāk," pauž Smiltēns.

LRA programmā minēts, ka tā cīnīsies pret birokrātiju, nepamatotu un netaisnīgu noteikumu uzlikšanu Latvijai. Atbildot uz jautājumu, kā tieši politiskais spēks to plāno paveikt, Smiltēns sacīja: "Visos Eiropas Parlamentā izskatāmajos likumos vērtēsim, vai netiek paredzēts jauns un nesamērīgs administratīvais slogs, un vai izsvērtas visas iespējas nepieņemt jaunu likumu, neveidot jaunas institūcijas, vienkāršot ES tiesību normu piemērošanu dalībvalstu līmenī un neveidot jaunas Eiropas ierēdņu darba vietas."

Solījumi programmās

Zem 2,5 % latiņas atrastos vēl vairākas partijas: "KPV LV", "Atmoda", "Rīcības partija" un "Centra partija". Minētājām partijām "Delfi" nosūtīja jautājumus, bet atbildes vēl nav saņemtas.

Tostarp, uzdodot jautājumus "KPV LV", vēlējāmies precizēt, vai tas, ka programmā solīts aizstāvēt vienlīdzību un līdztiesību, aizliedzot jebkādu diskrimināciju, lai ikvienam ES iedzīvotājam būtu tiesības uz vienādu attieksmi, atalgojumu un iespējām nodarbinātībā, sociālajā aizsardzībā un izglītībā, neatkarīgi no nosacījumiem, nozīmē to, ka partija turpmāk iestāsies arī par viendzimuma pāru laulību atļaušanu Latvijā un citās ES dalībvalstīs, kurās tas pašlaik ir liegts, tādējādi īstenojot "jebkādas diskriminācijas aizliegšanu".

"Rīcības partijas" programmā minēts, ka nepieciešams panākt visu un jebkādu ekonomisko sankciju atcelšanu pret Krieviju. Partija vēl nav atbildējusi, vai, viņuprāt, tas būtu jādara arī gadījumā, ja Krievija un tās militārie spēki nepamet okupētās Austrumukrainas un Krimas teritorijas.

Ingunas Sudrabas vadītā "Atmoda" partijas programmā sola, ka "neļaus Eiropas Savienību pārvērst par federāciju!" "Delfi" vēl nav saņēmis atbildi, kas, pēc partijas domām, šobrīd cenšas Eiropas Savienību pārvērst par federāciju. Tāpat politiskā programmā minēts, ka tā vēlas atgūt savu valsti. Partija vēl nav precizējusi, no kā tā Latviju vēlas atgūt.

"Centra partija" programmā norāda, ka "Latvijai jāsaņem tikpat, cik saņem citas ES valstis un pat vairāk, kas tikai kompensētu 15 gadu diskriminācijas sekas un ļautu Latvijā atjaunot izpostīto ražošanu." Partija vēl nav atbildējusi, par kādu precīzi diskrimināciju tā savā programmā raksta.

Tāpat partijas programmā minēts, ka "nākamā plānošanas periodā Eiropas Savienības budžets tiks palielināts, tātad Centra partija cīnīsies un panāks eirofondu, arī lauksaimniecības tiešmaksājumu palielināšanu Latvijai." Portāls "Delfi" uzdeva jautājumu, kā tieši un precīzi "Centra partija" minēto cīņu plāno īstenot.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Eiroparlamenta vēlēšanas 2019 Eiropas Parlaments
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form